1973. gada šausmu filma „The Exorcist” ir balstīta uz patiesiem notikumiem Misūri.
Šausmu filmas „The Exorcist” („Eksorcists”) sižets vēsta par 12-gadīgu meiteni, kuru ir apsēdis dēmons. Tomēr ne visi zina, ka pati filma – un arī Pītera Blatija tāda paša nosaukuma romāns – ir smēlušies iedvesmu no kāda patiesa stāsta jeb 14 gadus jauna zēna mēnešiem ilguša eksorcisma (garu izdzīšanas rituāla) , kuru veikuši jezuītu priesteri Misūri 1949. gadā.
Šis tīnis, kuram dots pseidonīms Rolands Dovs (Roland Doe), lai aizsargātu viņa patieso identitāti, piedzima vācu luterāņu ģimenē un sākotnēji ar saviem vecākiem dzīvoja Merilendā. Viņš, kā vienīgais bērns ģimenē, uzturējās pieaugušo sabiedrībā, galvenokārt tantes Herietas – spirituālisma praktizētājas –, kas tad arī viņu iepazīstināja ar garu izsaukšanas dēlīti (Ouija board). Zēna vecāki sāka novērot savādus atgadījumus un parādības kā, piemēram, dēla gultas trīcēšana, mēbeles, kas pārvietojas pa istabu un skrāpēšanās trokšņi sienās.
Drīz pēc tam, kad Rolandam bija 13 gadu, viņa tante nomira. Daudzi uzskata, ka pēc tantes nāves zēns centās ar viņu sazināties ar garu izsaukšanas dēlīša starpniecību un tādējādi atvēra durvis uz mūsu pasauli dēmoniem, kas viņu apsēda.
Zēna vecāki tūdaļ aizgādāja viņu uz veselības stāvokļa novērtēšanu Džordžtaunas universitātes slimnīcā uz vairākām dienām, tomēr ārsti Rolandu atlaida mājās – garīgi pilnīgi veselu. Vēlāk vecāki tikās ar tēvu Albertu Hjūzu, Romas katoļu priesteri Svētā Džeimsa Periša baznīcā, netālu no iepriekšējām mājām Merilendā. Tēvs Hjūzs uzskatīja, ka zēns ir apsēsts, un lūdza atļauju Vašingtonas apgabala arhibīskapam iesākt eksorcisma rituālu.
Rolanda vecāki pārveda viņu uz radinieku māju Sentluisā, Misūri, kur vairāku nedēļu garumā ne mazāk kā deviņu jezuītu priesteru vadībā – ieskaitot tēva Bavderna – norisinājās Rolanda eksorcisms.
Kāds cits no viņiem – tēvs Reimonds Bišops – veica pierakstus dienasgrāmatā saistībā ar Rolanda apsēstību un tiem iesaistītajiem, kas piedalījās garu izdzīšanas rituālā. Tēva Bišopa dienasgrāmatā aprakstīta arī tēva Bavderna piedalīšanās, kas datēta ar 1949. gada 18. martu: „Pēc tam tēvi iesāka „Visu Svēto litāniju”, kā norādīts eksorcisma rituālā. Litānijas gaitā matracis iesāka trīcēt.”
„(Rolands) bija nomodā. Trīcēšana rimās, kad tēvs Bavderns svētīja gultu ar Svēto Ūdeni.”
„Eksorcisma lūgšanas tika turpinātas un (Rolands) tika mežonīgi pārņemts tā, ka sāka cīnīties ar savu spilvenu un gultas drēbēm. Viņa rokas, kājas un galva bija jātur trim vīriem.”
Vēl viens ieraksts iekļauj šādu fragmentu, datētu ar 1949. gada 11. aprīli: „Pusnaktī tēvi plānoja sniegt (Rolandam) Vissvētāko sakramentu, bet Sātans to nevēlējās. Pat tad, kad Vissvētākā sakramenta norise tika izskaidrotaa (Rolandam), viņa ķermenis bija smagi saskrāpēts un apdedzināts. Vārds „HELLO” tika iespiests viņa krūtīs un uz augšstilba. Pēc apustuļu – kas kļuvuši par priesteriem un saņēmuši mūsu Kungu Pēdējā vakarēdienā – paskaidrojuma skrāpējumi parādījās no (Rolanda) gurniem līdz potītēm dziļās līnijās gluži kā protests Vissvētākajam sakramentam.
Sākotnēji eksorcisma rituāli cieta atkārtotas neveiksmes, vienu no tēviem ķēra gultas atspere. Nelabā seja acīm redzami parādījās uz Rolanda kājas. Visbeidzot apsēstība kļuva vājāka un beidzās, kad beidzamā rituāla laikā jaunais zēns negaidīti iekliedzās: „Sātan! Es esmu Svētais Mihaels! Es tev tagad pavēlu atstāt šo ķermeni. Pēc tam viņa ķermeni sagrāba mežonīgi krampji, viņš izdvesa: „Viņš ir prom!””
Tāda paša nosaukuma filma iznāca divus gadus vēlāk, tomēr atainoja 12-gadīgas meitenes dēmonisko apsēstību un viņas mātes izmisīgo cīņu un pūliņus atgūt savu bērnu.
Pēc Rolanda eksorcisma, saskaņā ar tēva Bišopa dienasgrāmatu, zēns kļuva par „kārtīgu jaunu vīru”. Rolands acīmredzot apprecējās, izaudzināja bērnus un veidoja garu un produktīvu karjeru ASV valdībā, līdz, kā stāsta, atvaļinājās un pārcēlās uz Merilendas priekšpilsētu. Viņš nekad netika publiski runājis par šo lietu.
Rolanda Dova lietas vēlāko gadu psihoanalītiķi uzskata, ka viņš visticamāk ir cietis no kādas garīgas kaites kā šizofrēnija vai Tureta sindroms, kas 1940. gadā nebija tik plaši pētīts.
Rolanda Dova lietas vēlāko gadu psihoanalītiķi uzskata, ka viņš visticamāk ir cietis no kādas garīgas kaites kā šizofrēnija vai Tureta sindroms, kas 1940. gadā nebija tik plaši pētīts.
Sviests. Šizofrēnija no apsēstības radikāli atšķiras, un smagos apsēstības gadījumos parasti ir arī poltergeists. Nekas īpaši rets, ir bijis šis tas arī Latvijā, un nemaz ne tik reti.
!
ieintereseeja nedaudz.
