Laiku pa laikam cilvēki no visas pasaules ziņo par dīvainiem un neizskaidrojamiem trokšņiem. Šajā rakstā esmu apkopojis dažādas uz Zemes un ārpus tās fiksētus trokšņus, par kuru izcelsmi zinātnieki strīdās vēl šodien.
Neizskaidrojami un dīvaini trokšņi19
703
2
Mēness tumšās puses "mūzika".
1969.gadā, Apollo 10 astronauti Tomass Stafords, Džons Jangs un Jūdžins Sernans orbitējot ap Mēness tumšo pusi dzirdēja dīvainas skaņas. Skaņas sākās, kad kapsula atradās ārpus jebkādu no Zemes nākošu skaņu uztveršanas zonas. Satrauktie astrounauti tika dzirdēti savā starpā sarunājoties, vai par šīm skaņām vajadzētu ziņot NASA vadībai. "Jūs dzirdat? Tā svilpjošā skaņa!" saka viens no viņiem. Vēl viens saka: "Izklausās pēc kosmosa mūzikas". Trešais piebilst: "Jā, tā tiešām ir kautkāda savāda mūzika". Skaņas ilga 1 stundu, pēc astronautu atgriešanās uz zemes šis skaņu ieraksts tika aizmirsts. 2012.gadā, NASA, onlainā publicēja visus šīs misijas audioierakstus. Astronauts Jūdžins Sernans atzīst: "Es neatceros, ka mani šis incidents būtu pietiekami ieinteriģējis, lai es to ņemtu nopietni. Tā visticamāk bija radioviļņu interference. Ja mēs būtu domājuši savādāk, tad pēc misijas beigām mēs visiem par to būtu pastāstījuši. Kad bijām uz zemes, jau bijām par to aizmirsuši". Apollo 15 astronauts Als Vordens nav tik pārliecināts: "Apollo 10 apkalpe ir apmācīta atpazīt trokšņus kādus viņiem būtu jādzird, tādēļ ja tā bija interference, tad viņiem tā bija jāatpazīst, bet viņi šaubījās."
Noslēpumainās skaņas no okeāna dzīlēm.
Okeāniskā un atmosfēriālā nacionālā vadība (NOAA), reģistrējuši Okeāna dzelmēs skaņas, kuru izcelsme joprojām paliek kā mīkla.
Zinātnieki ieraksta un izpēta Okeāna skaņas jau vairāk nekā 20 gadu garumā. Viņi ir saglabājuši seismiskās darbības skaņas, ledus masīvu pārvietošanās skaņas, jūras iemītnieku. Kā arī ir tādas skaņas, kuru uzclesme joprojām nav zināma. Ir izvirzijušās vairākas teorijas, kuru skaitā bija jūras iemītnieki, ledus lokšņu nestabilitāte un pat NLO.
Skaņa «Rev»
NOAA speciālisti šo skaņu ierakstijuši jau 1997. gadā. Skanējošs pie ultrazemas frekvences, tā bija ļoti spēcīga. Tā tika uztverta Klusā okeāna attālā nostūrī uz dienvidrietumiem no Dienvidamerikas. Pēc skaņas rakstura varētu izvirzīt pieņēmumu, ka tas varēja būt kāds dzīvnieks. Bet neviens no zinātnei zināmajiem dzīvniekiem nevarēja izdvest tādu skaņu.
«Rev» tika vienlaikus piefiksēta ar vairākiem hidrofoniem, kuri atradās viens no otra 5 tūkstošus kilometru attālumā. Un tas padara to par vistālāk uztverto Okeāna skaņu.
«Jūlija»
Tā tika reģistrēta 1999 gada 1 martā. Skaņas ilgums bija apmēram piecpadsmit sekundes. Šī skaņa nāca no Klusā okeāna ekvatoriālās daļas, turklāt skaņas avots atradās kaut kur starp Dienvidameriku un Lieldienu salu. Skaņas «Jūlija» skaļums bija ļoti auksts, to ierakstija hidrofoni, kuri atradās 5 tūkst. kilometru attālumā viens no otra.
Skaņa ar nosaukumu «Palēlinājums»
Šī skaņa tika ierakstīta 19 maijā 1997 gadā. Tās ilgums sasniedza septiņas minūtes. Tā tika nosaukta par palēlinājumu, jo tās augstuma frekvence pamazām pazeminājās. Kopš 1997 ,skaņa atkārtojās gandrīz katru gadu, un tās darbības punkts bija Lieldienu salas izteka, netālu no Klusā okeāna ekvatora. Speciālisti izvirzija skaņas hipotēzi, bet tā neapstiprinājās. Šī skaņa ir līdzīga ledus iešanai Antarktīdā, bet skaņas rašanās vieta liecina par neiespējamu ledus atrašanos tur. Tapēc jautājums joprojām palicis aktuāls.
«Vilciens»
Šī skaņa arī tika ierakstīta Klusā okeāna ekvatorialajā daļā, Lieldienu salas izteka. Skanot skaņai bija regulāra skaļuma un frekvences paaugstināšanās, līdz piefiksēšanas beigām, līdzīga vilcienu signāla skaņai.
Skaņa «Celies»
Tā tika ierakstīta 1991. gada augustā. Šī skaņa sastāv no vairākām atkārtojošām skaņu viļņiem.. kuru frekvences ātri pieaug. Pēc šīs skaņas atklāšanas tā tika piefiksēta katru gadu, un tās skaļums un frekvence pakāpeniski pazeminājās. Kā arī tika pamanīta sezonāla likumsakarība - skaņas ar pašām augstākajām frekvencēm tika piefiksētas rudenī un pavasarī. Skaņas avots atradās uz ziemeļiem no Antarktīdas, kaut kur pa vidu starp Dienvidameriku un Jaunzēlandi. Pēc zinātnieku domām, šīs skaņas iemesls varētu būt seismiskas dabas, kura ir tieši saistīta ar vulkāniskajām aktivitātēm tajā rajonā.
Skaņa, nosaukta par «Svilpi»
Šī skaņa tika ierakstīta 1997. gada 7 jūlijā, un to ierakstija tikai viens hidrofons. Tas ir visai neparasti, tā kā visas pārējās skaņas uztvēra vismaz četri sensori. Un vēl tas, ka skaņas avots atradās Klusā okeāna ekvatoriālajā daļā, apmēram 800 kilometru attālumā no Mehiko. Skaņa atgādina svilpīti, bet tās ilgums sasniedza vienu minūti. Pēc tās atklāšanas "Svilpīte" tiek reģistrēta katru gadu.
Reklāma
Dīvainās skaņas Forestgrovas pilsētā, Oregonas štatā, ASV.
2015.gada beigās, Forestgrovas pilsētas iedzīvotāji, Oregonas štatā, sāka dzirdēt dīvainas un ļoti skaļas skaņas. Daudziem iedzīvotājiem likas itkā kāds spēlētu milzu flautu, citiem šīs skaņas atgādināja mašīnu bremžu vai garambraucoša vilciena troksni. Skaņu ilgums svārstījās no dažām sekundēm līdz pat varākām minūtēm. Skaņas ir tik skaļas, ka naktīs neesot iespējams pagulēt, un mājdzīvnieki kļūstot traki. Dīvaino trokšņu izcelsmes avots, vēl nav noskaidrots, bet policija uzskata, lai kas tas būtu, tas neapdraud iedzīvotaju dzīvības.
"Wow!" Signāls
1975.gada 15.augustā, radio astronomi izmantojot Big Ear radio teleskopu no Ohaijo Universitātes uztvēra spēcīgu signālu no kosmosa. Tika saņemts apmēram minūti ilgs un spēcīgs šaura diapazona signāls 1,420 GHz frekvencē. Vēsturē tas iegājis kā WOW! signāls - šis vārds ņemts no izsauciena vārda, ko Rietumos lieto izbrīna un sajūsmas gadījumā, jo tieši šādu vārdu uz signāla datorizdrukas malas uzrakstīja pirmais signālu pamanījušais zinātnieks Džerijs Ehmans. Diemžēl, Zeme aizgriezās prom no iespējamā signāla avota, un tas vairs nekad nav ticis atrasts. Joprojām signāla izcelsme ir strīdus objekts. Ir pamats uzskatīt, ka signāls nebija nejaušs troksnis un to nav noraidījusi cilvēka darināta ierīca. Profesors Antonio Parī, no Senktpīterburgas Universitātes Floridā, uzskata ka šis signāls nāca no vienas vai vairākām zemei garām lidojošām komētām.
Dziedošās Memnona kolosi (Ēģiptē)
Memnona kolosi ir divas milzīgas, akmenī cirstas sēdošas figūras, kas kādreiz apsargāja Amenhotepa III tempļa austrumu vārtus un ir viss, kas šodien palicis no šīs lielās svētnīcas. Statujas attēlo faraonu Amenhotepu III un ir izkaltas no diviem kvarcīta smilšakmens gabaliem, kas iegūti Gebelahmāras akmeņlauztuvēs pie Kairas. Pēc tam tās pa sauszemi (jo bija pārāk smagi, lai vestu pa Nīlu, velkot pret straumi) transportētas 675 kilometrus tālu uz Tēbām. Kolosi, katrs 18 metrus augsts un 720 tonnas smags, viens no otra atrodas 15 metru attālumā. Vārds Memnons nozīmē „Rītausmas valdnieks” un, domājams, hellēņu pārvaldītie un kulturāli ietekmētie ēģiptieši Amenhotepa III gigantiskās statujas šajā vārdā nodēvēja tāpēc, ka t.s. „ziemeļu koloss” (statuja, kura stāv tālāk uz ziemeļiem, attiecībā pret otru), kura apakšējā daļā pēc 27.g.pmē. notikušās zemestrīces bija radušās plaisas, katru rītu, Saulei lecot, izdeva dīvainas, dziedošas vai pēc citiem avotiem - vaidošas - skaņas. Grieķi un romieši uzskatīja, ka rītausmas dieviete Eosa (Aurora) ar pirmajiem saules stariem pieskaras savam pārakmeņotajam dēlam Memnonam un tas atbild vai nu ar mūzikai vai vaidam līdzīgām skaņām. Zinātnieki šo fenomenu skaidro ar to, ka skaņas gigantiskajā statujā izraisīja temperatūras paaugstināšanas, Saulei lecot un ūdens pilienu iztvaikošana porainā ieža iekšpusē.
Reklāma
Debestrīces.
Par debestrīcēm sauc no debesīm nākošas skaļas, sprādzievneidīgas skaņas. Par šādām skaņām ikgadu tiek ziņots visā pasaulē. Devids Hils, zinātnieks no ASV ģeoloģijas dienesta uzskata, ka šīm skaņām ir vairāki potenciālie izskaidrojumi. Piekrastes rajonos, skaļos trokšņus varētu asociēt ar viļņu triekšanos pret klintīm. Šīs skaņas varētu būt arī augstākajā atmosfērā ceļojošs pērkons, vai arī meteoru radīts troksnis ieejot Zemes atmosfērā. Tomēr Hils uzskata, ka vairumā gadījumu šīs skaņas izraisa zemestrīces.
Taosas trokšņi.
Taosas pilsēta, Ņūmeksikas štatā, ASV, ir mājvieta kādai mistērijai - tajā ir dzirdami vairāki nezināmas izcelsmes trokšņi, kuri nosaukti par Taosas trokšņiem. Pirmie ziņojumi par trokšņiem tika saņemti 90to gadu sākumā. Džo Malinss, inženierijas profesors no Ņūmeksikas Universitātes, veica pētījumu, kurā noskaidroja, ka šos trokšņus dzirdot tikai 2% no visiem pilsētas iedzīvotājiem. Trokšņu dzirdētāju mājās tika uzstādīti ļoti jūtīgi skaņu un vibrāciju mēraparāti, tomēr netika atklāts nekas neparasts. Pētījumā arī tika noskaidrots, ka cilvēki dzird nevis vienu noteiktu troksni, bet gan vairākus atšķirīgus trokšņus, kuri izklausās pēc urbšanas, svilpošanas vai rūkšanas. Pētnieki, kas pētījuši šo lietu atzīst, ka fenomens ir īsts, bet šīs skaņas varētu būt saistītas ar gāzes vadiem, augstsprieguma līnijām vai bezvadu komunikācijas ierīcēm.
Tev patiks šie raksti
par šo sasmējos. Pirmkārt, skaļums nevar būt augsts, tas drīzāk bija augstums vai frekvence, mīlīt. Un otrkārt - skaņa nav AUKSTA, tā ir AUGSTA. Tas nav tik sarežģīti.
