Ne ļoti biedējoši.3

Kāds vīrs vienu dienu brauca ar vilcienu. Tajā dienā kāda sieviete iekāpa vilcienā, un apsēdās pretī šim vīrietim.
Šis vīrs sasveicinājās ar sievieti, bet viņa tikai skatijās ārpus loga. Apmēram pēc stundas, sieviete pagriezās, paskatijās uz vīrieti un pasmaidija, tad viņa sāka runāt, bet bez balss, un sāka klusiņām smieties.
Apjukušais vīrietis pakratija galvu, un centās noskaidrot ko šī sieviete vēlējās teikt, bet viņa tikai skatijās ārpus loga un ik pa brīdim iesmējās.
Pēkšņi sieviete saķēra pušķi kas viņai bija rokās, un klusi kliedza, līdz viņa atslēdzās.
Vīrietis skrēja pēc palīdzības, bet kad pārnāca ar vilciena vadību, tad sievietes tur vairs nebija. Vīrietis centās paskaidrot vadībai kā šī sieviete izskatās, un ka viņš iespējams ir redzējis vilciena spoku.
Vilciena vadība paskaidroja, ka reiz šajā vilcienā brauca pāris savā medusmēnesī, kad jaunais vīrs izbāza savu galvu ārpus loga, lai visiem stacijā paziņotu par savu sievu. Traģiskā kārtā kāds vaļā atnācis vads no pretīmbraucošā vilciena pārcirta vīrieša kaklu, no tā atdalot galvu, un nogalinot viņu tulītēji. Kad vadība izdzirdēja kliedzienu, viņi nekavējoties skrēja uz notikuma vietu, kur redzēja sievieti, kas turēja rokās sava vīra galvu, kamēr pārējais ķermenis gulēja zemē. Vadība teica, ka sieviete sēdēja sava vīra asins baseinā.
Viņi saka, ka sieviete nojūdzās, un pavadija atlikušo mūžu trakonamā, līdz pati sev beidza dzīvi, nogriežot galvu ar pieejamiem rīkiem.