Ne ļoti biedējoši #53

16.martā 1995.gadā Terijs Kotle nošāva  sevi vannas istabā, mājā kur viņš dzīvoja ar sievu Šerilu. Šajā mājā bieži notika strīdi, un Terijs bija draudējis nošaut sevi ar pistoli tikai dažus mēnešus pirms tam.
Šerila dzirdēja šāvienu, no durvju otras puses, redzot kā vīrs ieiet vannas istabā ar ieroci. Viņa dzirdēja viņu saucam:"Palīdzi man, es mirstu," un tad viņš izšāva. Viņš ielaida vienu lodi sev smadzenēs..

Vienīgā traģēdijas pozitīvā puse  bija, ka Terijs bija labā fiziskā stāvoklī, un orgānu donors. Terija sirds izglāba dzīvību 57 gadus vecajai Sonjai Grehemai, kurai tika diagnosticēta neārstājama sirds slimība.

1996.gadā, Sonja uzrakstīja pateicības vēstuli Terija atraitnei, un, lai gan donora aģentūra neiesaka uzsākt kontaktu, viņas nolēma tikties. Un kad viņas satikās, Sonja uzreiz iemīlējās atraitnē, caur sirdi kas bija atraitnes vīram, viņas sirds tagad pukstēja strauji.
"Es jutos, kā zinādama viņu jau gadiem ilgi. . . Es nevarēju novērst acis no atraitnes. "Sonja pastāstīja vietējā laikrakstā 2006.Viņas pārcēlās dzīvot kopā 2001.gadā. Tas bija neizprotamas attiecības, tāpat kā bija Šerijas un Terija, bet viņas galu galā apprecējās 2004.

Četrus gadus vēlāk, kad nekas neliecināja, ka kaut kas ietu greizi, Sonja savu dzīvi beidza tā pat, kā Terijs savā laikā - šāviens vienatnē. Sirds kas ilgi sitās Sonjas ķermenī, beidzot beidza savu darbību.

/atvainojos, ja šis tulkojums šķiet nesaprotams vai nepārlasāms, bija sarežģīts teksts ar kuru centos tikt galā/

Ir kāda rūpnīca pie vidusskolas Dallasā, Teksasā. Kādu dienu, četras meitenes gāja mājās no kinoteātra, kas tur bija jau pirms skolas. Kad viņas bija laukuma vidū, divas meitenes teica, ka tām nepieciešams izmantot labierīcības. Viņas negribēja,doties atpakaļ uz teātri, tāpēc izlēma kāpt pāri žogam un iet  uz tualeti rūpnīcā. Divas meitenes devās, bet pārējās divas palika, lai palīdzētu viņām tikt pār žogu. Pēc divdesmit minūtēm, divas atlikušās meitenes dzirdēja nāvējošus kliedzienus no savām draudzenēm. Viņas skrēja prom un viņu draudzenes vairs nekad nav redzētas. Šī rūpnīca vēljoprojām pastāv, un klīst baumas, ka ja Tu šķērso šo žogu, Tu nekad vairs nepārnāksi mājās.