ieinteresēja, kas ar mums notiks pēc nāvēs, tapēc savacu info. un domāju ka varētu jums noderēt.
♥ Ja nāve aprautu visu, tad dzīve patiešām būtu bezjēdzīga.
♥ Tie ir viedi vārdi: cilvēki patiesībā neaiziet, kamēr viņus atceras uz Zemes palikušie.
♥ Tie, ko raksta grāmatās un rāda kino par noslēpumainiem rēgiem,- ir spēcīgi pārspīlējumi.
♥ Kad pēkšņi nokļūstam nāves priekšā, mūsu prāts pats atrod isāko izeju no šādas situācijas.
♥ Ja cilvēks izjūt stipras fiziskas sāpes, bieži vien dvēsele pamet savu cilvēcisko ķermeni dažus mirkļus pirms faktiskās nāves. Tomēr viņa atrodas blakus mirstošajam ķermenim.
♥ Dvēsele spēj pamest ķermeni un atgriezties tajā- īpaši dzīvībai bīstamās situācijās (klīniskā nāve), kad miesa mirst. Cilvēki stāsta par to, ka lidinās virs sava ķermeņa, īpaši slimnīcās, vērojot, kā ārsti mēģina viņus glābt. Pēc tam, kad viņi atgriežas dzīvē, šie iespaidi pakāpeniski izdziest no viņu atmiņas.
♥ Nāve- tā nav tumsa, bet gaisma.
♥ Dvēseles gandrīz jebkurā attīstības stadijā ir spējīgas dzīvot vairākas fiziskās dzīves, bet tādu nudien nav daudz.
♥ Ak mans Dievs! Īstenībā es neesmu miris?! Mans ķermenis (izstiepies slimības gultā) ir miris- es varu to redzēt lejā, zem sevis, bet pats es peldu... Tas ir tik neticami... Medmāsas pārsedz manu seju ar palagu... Cilvēki, kurus es pazīstu, raud. Mani uzskata par mirušu, bet es taču esmu DZĪVS! Ārsts mierina manu sievu un meitu. Mana sieva raud. Es cenšos iekļūt viņas prātā un pastāstīt, ka ar mani viss kārtībā, bet viņa ir tik ļoti bēdu pārņemta, ka man neizdodas izlausties. Es gribu, lai viņa zina, ka manas ciešanas galā...ka es gaidīšu viņu. Gribu, lai viņa zina, ka...bet viņa...nedzird mani.
♥ Novirzītām dvēselēm ir divi tipi: dvēseles, kuras nepieņem faktu, ka to fiziskais ķermenis ir miris, un pretojas atgriešanai dvēseļu pasaulē,- tas izriet no personīgiem pārdzīvojumiem un skumjām; un dvēseles, kuras, atrodoties cilvēka ķermenī cieta kriminālās darbībās vai pašas tādās piedalījās. Pirmā tipa dvēsele pati izvēlas novirzi, bet otrā tipa dvēseles garīgie pavadoņi (šādi pavadoņi ir visām dvēselēm. Cilvēki vēl tos sauc par sargeņģeļiem) tīšuprāt pārvieto, nošķirot viņas no tālākas kontaktēšanās ar citām būtnēm uz nenoteiktu laika posmu.
♥ Pirmo tipu mēs saucam par spokiem. Šie gari atsakās atgriezties mājās pēc fiziskās nāves un bieži nepatīkami iedarbojas (spokojas) uz tiem no mums, kas gribētu beigt savu cilvēcisko dzīvi mierā. Tās dvēseles kļūdaini tiek sauktas par "dēmoniskiem gariem", bet tā nav. Šīs dvēseles savā labā izmanto okultisti, parazitējot uz uztverīgu cilvēku emocijām. Tiesa gan, daži cilvēki izrādās ērts un uztverīgs starpniecības kanāls negatīviem gariem, kas vēlas izpaust savu īdzīgo un kašķīgo raksturu. Bet apsēstos garus var pārliecināt aiziet un galu galā pienācīgi atgriezties dvēseļu pasaulē.
♥ Otrais tips- izplatītākais- dvēseles, kas bija iesaistītas noziedzīgās darbībās. Ir garīgi slimi cilvēki, kurus dzen viens otram pretojošies labā un ļaunā spēki, bet tos, viņuprāt, nav iespējams kontrolēt. Cilvēki, kas nav harmonijā ar savu ķermeni, jūt zināmu atsvešinātību no savas personības izpausmēm dzīvē. "Iekšējā balss", kuru mēs dzirdam un kura var piedāvāt mums radīt zaudējumus sev vai kādam citam, nav nedz dēmoniska garīga būtne, kam piemistu kas mums svešs, nedz ļauns un nodevīgs pavadonis (sargeņģelis). Negatīvie spēki nāk tikai un vienīgi no mums pašiem. Tie, kas dzīvē guvuši personīgu traumu un nav to izdziedinājuši, sevī nes savas personīgās iznīcības sēklu. Noteiktas dvēseles, kuru ķermenim ir ģenētiska sliecība uz anormālu smadzeņu ķīmiju, izrādās sevišķi riskantā stāvoklī, ja nonāk nelabvēlīgā vidē. Mēs varam novērot, kā bērni, kas nopietni traumēti fiziskas un emocionālas cietsirdības apstākļos, ar ko saskārušies ģimenē, kad ir pieauguši, veic iepriekš nodomātus nežēlības aktus bez mazākās nožēlas jūtām. Neviena dvēsele sākotnēji nav ļauna, lai gan cilvēka dzīvē tā var iegūt šādu uzlīmi. Tomēr visas dvēseles ir atbildīgas par savu rīcību ķermenī, ko viņas aizņem. Nav arī taisnība tā, ka grēcīgās dvēseles nonāk ellē un mūžīgi cieš. Visas dvēseles pēc nāves dodas uz garīgo pasauli, kur pret viņām izturas pacietīgi un ar mīlestību. Visu dvēseļu galamērķis ir sasniegt pilnību, tikai tas ceļš līdz mērķim citam garš un citam īsāks.
VĒL DAŽI CITĀTI
♥ Zemes skola vēl aizvien ir nedroša. Tā ir piepildīta ar daudzu cilvēku aizvainojumu par pašreizējo vadību un līderu antagonismu citam pret citu. Šeit ir jāpārvar tik daudz baiļu. Tā ir sadursmju pasaule, jo ir pārāk daudz atšķirību starp pārāk daudziem cilvēkiem. Citās pasaulēs ir mazāks iedzīvotāju skaits un vairāk harmonijas. Zemes iedzīvotāju skaita pieaugums ir apsteidzis tās garīgo attīstību.
♥ Bieži esmu gribējis uzzināt, vai sapņi, kuros mēs naktī lidojam apkārt, elpojam zem ūdens un veicam citus cilvēkam neraksturīgus fiziskus "varoņdarbus", nesaistās ar mūsu iepriekšējo fizisko pieredzi citās vidēs.
♥ Humors un smiekli ir kā dvēseļu dzīves raudze gara pasaulē.
♥ Pārmaiņas notiek, kad ievedu viņus virsapziņas stāvoklī un dvēseļu pasaulē. Šeit viņi ierauga laika MIRKLĪBU kā vienu vienveidīgu pagātnes, tagadnes un nākotnes saplūdušu veselumu. Rādās, ka sekundes dvēseļu pasaulē līdzvērtīgas gadiem uz Zemes. Kad seanss ir beidzies, pacienti bieži izsaka izbrīnu par to, cik dvēseļu pasaulē laiks ir nesadalīts.
♥ Nekas nesabrūk... Avots (Dievs) ir mūžīgs. Kā dvēseles mēs nekad nemirsim- mēs kaut kā zinām to... Kad mēs saplūstam, mūsu pieaugošā gudrība dara avotu stiprāku.
♥ Paši neapzinādamies, kāpēc, vairums cilvēku uzskata, ka viņu dzīvei ir plāns. Protams, viņiem taisnība. Kaut arī amnēzija aizkavē iegūt absolūti apzinātas zināšanas par šo plānu, zemapzinīgais prāts "glabā atslēgu" uz šo garīgo atmiņu par katras dzīves ģenerālplānu.
♥ Ja viss būtu iepriekš nolemts, tad nebūtu ne mērķa, ne taisnīguma mūsu cīņām. Kad nelaime pārsteidz, tas nenozīmē, ka mēs sēdēsim fatālā noskaņojumā un necīnīsimies, lai uzlabotu situāciju un veiktu tūlītējas pārmaiņas.
♥ Reinkarnācijas mērķis ir brīvās gribas izpausme. Bez tās mēs būtu patiesi nespējīgi radījumi.
♥ Mēs esam sava likteņa noteicēji.
♥ Es apjautājos: "Kāds bija mērķis jūsu dzīvei, kas beidzās jau dažas dienas pēc piedzimšanas?" Viņš atbildēja: "Tā bija mācību stunda maniem vecākiem, ne man, un tāpēc esmu izraudzīts, lai atgrieztos pie viņiem kā "pildviela"." P.s mazuļi, kas mirst zīdaiņa vecumā bieži vien atgriežas kā nākošais to pašu vecāku bērns.
♥ Dr.Ņ.:"Vai jums kā bērnam piemitīs garām slīdošas domas par citām dzīvēm?" IQ:"Jā...mēs sapņojam ar vaļā acīm...veids, kā mēs spēlējamies kā bērni...sižetu radīšana...iedomāti draugi, kas ir īsti...bet tas izgaist. Dažos pirmajos dzīves gados (apm. līdz 6 g.v.) bērni zina vairāk nekā tiek piedēvēts."
