Nāras.2

Nāras. Leģendas un nostāsti par zivjsievietēm eksistē visapkārt pasaulei. Visai kopēja ir iezīme, ka sauszemes vīrieši pārojušies ar tām. Lūk, būs ko darvinistiem pasvīst!
Saskaņā ar romantiskām leģendām nāra ir radība bez dvēseles. Tā cenšas tikt pie mirstīga vīrieša un līdz ar to palikt par cilvēku. Ja doties līdzi nārai zem ūdens, tad gadi aizsteidz vienā mirklī kā minūtes. Vīrietis, kas ticis zivju sievietes glāstu apburts jau nekad vairs neatgriezīsies uz sauszemes.

Nāru apraksts.
Gaiša ādas krāsa. Tā tas minēts vienmēr. Lai politkorektie nedusmojas, bet nāras-nēģerietes nav manītas.
Mati dažādi. Arī bez matiem. Tomēr izlaisti gari mati ir nāras raksturojošs atribūts. It bieži viņas tos ķemmē ar zeltītu zivs asaku.
Senajā pasaulē valdīja uzskats, ka nārām nav dvēseles, bet tās ļoti grib to dabūt, lai gan tām nav spēka atstāt jūru. Kāda 5.gs. leģenda vēsta, ka nāra, kas vēlējas iegūt dvēseli, katru dienu apmeklējusi mūku, kas dzīvoja uz saliņas pie Skotijas krastiem, un lūdzas kopā ar to. Tomēr nāra tā arī nespēja pamest jūru un ar asarām acīs reiz aizpeldēja uz neatgriešanos.
Nav zināms, ko tās ēd. Eksistējot vairāki 17.-19.gs. pieraksti, kuros ta laika nopietni cilvēki apgalvo, ka nāras ēd zivis un arī mazākus jūras radījumus. Šur tur viņām piedēvē pašu noslīcināto ķermeņu ēšanu vai kanibālismu.