Dzīvē visādi gadās.
(NE)parastas sagadīšanās6
Mana bioloģiskā māte izšķīrās ar manu tēvu, kad man bija 2 gadi. Mēs ar brāli palikām dzīvot pie tēva. Pēc kāda laika mans tēvs apprecēja citu sievieti (super mamma!). Viņai pašai bērnu nebija ne pirms tam, ne pēc tam, viņa mani un manu brāli mīlēja kā savus bērnus. Mūsu visu četru dzimšanas dienas ir pilnīgi dažādos datumos (10.maijs, 8.novembris, 26.aprīlis, 1.marts), bet katru gadu šīs dienas iekrīt vienā un tajā pašā nedēļas dienā (piemēram, svētdienā). Sākumā man šķita, ka tā tas ir katrā ģimenē, bet tagad es to uzskatu par apliecinājumu mūsu ģimenes vienotībai.
Visi 3 mani bērni piedzima pēcpusdienā un tieši 33 minūtes pāri veselai stundai (1:33; 3:33; 8:33).
Es ģimenē esmu jaunākais. Man ir 2 vecāki brāļi. Mēs visi esam dzimuši ar 2 gadu starpību. Vecākais brālis piedzima 13.janvārī, vidējais 11.februāri, bet es – 9.augustā. Tātad 1982.gadā man 9.datumā palika 9 gadi, vidējam brālim 11.datumā palika 11 gadi, bet vecākajam 13.datumā palika 13 gadi.
Ejot garām videospēļu skatlogam, es pamanīju kādu spēli, ko ļoti gribēju nopirkt, bet man pietrūka 10 dolāru. Pāris metrus tālāk es uz ietves atradu 10 dolārus.
Manas 3 māsas viena otru tā īsti neieredz, turklāt viena no viņām ir pusmāsa, kura pārējās nekad nav satikusi. Pie pirmās izdevības viņas pārvācās katra uz savu ASV štatu. Viņas nekad nekontaktējās. Vecākā māsa savus dēlus nosauca par Troju un Trevisu, vidējā savu dēlu nosauca par Treju un jaunākā māsa – par Taileru un Taneru. Visi vārdi sākas ar burtu T.
Es pamodos nakts vidū no murga. Es murgoju, ka redzu savu vīra tēvu pārkārušos nedzīvu pār galdu ar kaut ko spīdīgu rokās. Kad pamodos, pamodināju arī vīru, stāstot, cik reāls šķita murgs. Liku viņam piezvanīt, lai pārliecinātos, vai viņa vecākiem viss ir kārtībā. Tā nu viņš trijos naktī viņiem zvanīja. Viss bija labi, tāpēc likāmies gulēt. Torīt pulksten 6:30 zvanīja telefons un es kaut kāda iemesla dēļ zināju, kas tiks pateikts. Es devu vīram telefonu, ar asarām acīs lūgdama viņam piedošanu. Viņš pacēla klausuli. Zvanīja viņa māsa. Tēvs esot agri no rīta piecēlies, sācis pulēt sudraba traukus un nomiris no sirdslēkmes. Viss, ko varēju pateikt vīram, bija: ’’Piedod man.’’