-Nu ko tagad jau manu murgu 3. daļa ceru ka patiks!
Es ar draugiem pavadīju vienkārši lielisku dienu! Ierodoties mājās ierastā čau vietā bija klusums. Es skaļi vaicāju vai kāds ir mājās. Klusums nodomāju vai tad tiešām visi aizbraukuši bez manis. Nu nodomājusi ka aizbraukuši devos uz istabu sakārtot mantas. Ieslēdzu datoru un iegāju ierastajās mājas lapās. Aplūkoju jaunumus un darīju blakus lietas. Es piezvanīju labākajai draudzenei un uzaicināju viņu palikt pa nakti sakarā ar to ka vecāku nebija mājās. Draudzene ieradās ar dažiem draugiem viss bija kā nākas. Bija alkahols draugi pīpes arī.;D Noballējāmies kārtīgi visi. Nu jau sakopām un bija nepieciešams iekurināt es atvēru pagraba durvis nogāju lejā runāju ar draudzeni. Iemetot pa pagalei krāsnī. Es sajutu aiz sevis tādu kā aukstu dvešu es sarāvos un centos neizdvest ne skaņas lai saprastu kas tas bija. Tā vairs nebija es uzskrēju augšā izstāstīju draudzenei kas ar mani notika un viņa vien pasmējās un pateica ka tas droši vien bija caurvējš. Es biju nedaudz apjukusi. Tā nu mēs aizvadījām vēl vienu ļoti jauku dienu ar dažiem starpgadījumiem kuri to padarīja interesantu. Vakars klāt šoreiz pie draudzenes ieslēdzām kādu šausmu filmu un laimīgas skatījāmies. Līdz pienāca zvans es pacēlu un klausulē bija tikai manu vecāku balsis kuras kliedza mēģināja izteikt atrašanās vietu. Bet kāds cilvēks atcirta *aizveries* dzirdēju blīkšķi un kā mamma raud tētis kliedza *tu suņa bērns* un klausule tika nolikta. Es nodomāju ka varbūt kāds joks kā nekā 1.aprīlis. Es aizsteidzos mājās gaidīju vecāku zvanu un vārdus * april, april* bet nebija ne zvana ne vārdu. Ieejot savā istabā dators bija ieslēgts un tas rādija neticamus kadrus tieši tas pats teksts tikai vēl bildes. Cilvēks ar klausuli skatījās man virsū. Vīrietis likās kaut kur redzēts un tā balss. Es sāku bīties un satraukties. Varbūt tas nebija joks bet gan īstenība. Skatoties video man sāka pilēt asaras. Un vīrietis monitorā pasmaidīja un jautāja *vai sāļas* tieši brīdī kad es tās nolaizīju no vaiga ;D
Es steigšus pārbijusies gandrīz vai sajukusi prātā skrēju kādam izstāstīt. Pa ceļam uzdūros vairākiem cilvēkiem kuri virināja muti bez skaņas. Es jutos kurla. Izskrējusi policijas iecirknī es aptvēru ka tas ir pus tukšs. Es piegāju pie pirmā policista un sāku tam visu stāstīt tas izskatījās pazīstams. Kad šim visu izstāstīju tas atcirta *uzgaidi priekštelpā* es nodomāju kam pie velna es to stāstīju. Es paklausīgi apsēdos un gaidīju bet nekā ka neviens nenāca tā nenāca. Man apnika gaidīt un es steidzos uz mājām iesteidzoties mājās sapratu ka tajā ir auksti un kāpu uz pagrabstāvu. Ieslēdzu gaismu un ieraudzīju ka krāsns izdegusi. Tāpēc nācās kurināt no jauna. Es atkal sajutu to pašu auksto dvešu uz pleca. Man nebija dūšas palūkoties augšā. Es uzgāju augšā un nopūtos bija jāiet pakaļ malkai jo tikko pēdējās pagales iemetu krāsnī. Ieejot šķūnī paņemot malkas klēpi un paskatoties uz durvju pusi es ieraudzīju melnu cilvēka siluetu es skatījos līdz tas pakustējās es novērsos un aizspiedu acis. Paskatījos vēlreiz un tur vairs nekā nebija. Es nebiju jutusi ka pagales uzkrita man uz kājām. Es bez malkas lēnām apstulbusi iegāju mājā. Un priekšā atkal tas pats siluets tikai ar gariem matiem. Es sāku skriet uz otro stāvu ieskrēju vannas istabā bet tajā bija slapja grīda es paslīdēju un nokritu- izslēdzos.
Attapos es slimnīcā ar lielu punu un sāpošām, noberzstām kājām manā acu priekšā bija policists bez formas vīrietis pie telefona un mani vecāki tie smaidīja un teica *april april* un es noģību!
-Pamodos un uz kalendāra 1.aprīlis, bet nekas tād vismaz nenotika. ;D
