Ahahahha 3 daļa par Mitoloģiskām būtnēm Lv ir klāt Raargh!
http://www.spoki.lv/mistika/Mitologiskas-butnes-Latvija-2/312860
http://www.spoki.lv/vesture/Mitologiskas-butnes-Latvija-1/312364
^ iepriekšējie raksti :)
Mitoloģiskas būtnes Latvijā. #32
25
3
Auseklis (Auseklītis, Ausekliņš, Ausekliņis, Ausekleņis, arī Ausekliņa, Auseklīte) ir mitoloģiskais tēls latviešu folklorā, viens no biežāk pieminētajiem mitoloģiskajiem debesu iemītniekiem tautasdziesmās. Citos folkloras žanros Ausekļa pieminējumi ir ļoti reti.
Viens no pamatmotīviem, kur darbojas Auseklis ir mitoloģiskās debesu kāzas. Auseklis lielākoties ir Saules vai Saules meitas precinieks, taču dažkārt arī vedējs vai panāksnieks. Ausekļa kā precinieka vietā nereti minēti arī Dieva dēli, Mēness vai Pērkons.
Dēkla (Dēkle, Dēkliņa, Dēklite, Dēkļa) ir viena no trijām liktens dievībām latviešu folklorā. Latviešu folkloras tekstos Dēkla sastopama galvenokārt tikai nelielā daudzumā tautasdziesmu, turklāt lielākā daļa no šīm dziesmām pierakstītas Kurzemē, kas ļauj domāt, ka Dēkla varētu būt šim reģionam raksturīga dievība, iespējams, Laimas paralēltēls.
Dēklas funkcijas lielā mērā ir tādas pašas kā Laimai - cilvēka likteņa lemšana, jaundzimušā bērna šūpuļa kāršana, jauniešu likteņa kārtošana. Patstāvīgu funkciju Dēklai nav.
Reklāma
Māra ir viens no komplicētākajiem tēliem latviešu mitoloģiskajā sistēmā.
Līdzīgi Laimai arī Māra steidzas dzemdētājai palīgā vaļā izlaistiem matiem un basām kājām. Māra uzņemas rūpes arī par bāreņiem. Viņa palīdz bez mātes un tēva palikušai meitai pielocīt pūru, gādā, lai bārenei tautās līdzi ietu krietns ganāmpulks. Māra darbojas arī saimnieciskajā sfērā, palīdzot sievietei rūpēties par ganāmpulku. Šī govju Māra funkciju ziņā saplūst ar govju Māršavu (Māršaviņu). Tās zoomorfiskais atveids ir zila vai melna čūska, vabole, arī balta vista.
Ūsiņš ir latviešu dievība, saistīta ar pavasari, gaismu, arī zirgu patrons. Viena no retajām dievībām, par kuru jau pirmajos vēstures avotos gūstamas vairāk vai mazāk patiesas liecības.
Ūsiņa vārda etimoloģija skaidrota visai dažādi. Vecais Stenders to saista ar vārdu ūzas - bikses, dzeltenā vaska krāsā (Stenders Ūsiņu sauc par bišu dievu).
Deviņpadsmitā gadsimta folkloras materiālos parādās uzskats, ka Ūziņš esot bišu dievs, bet Ūsiņš - zirgu dievs.
Vadātājs ir maldinātājs gars, kura uzturēšanās vieta lielākoties ir mežs. Vadātājs saukts arī par maldinātāju, Latgalē - par blūdu.
P.Šmita sakārtotajā 15 sējumu teiku un pasaku krājumā ir minēts vadātājs cilvēka, dzīvnieka izskatā un velns, velis, ragana par vadātāju, kā arī vadātājs kā nenoteikts gars.
Vadātāja funkcijās ietilpst cilvēka maldināšana mežā - cilvēks apmaldās sev labi zināmā vietā un nespēj izkļūt no meža.
Cilvēki vadātāju satiek visbiežāk ejot caur mežu nakts laikā. Vadātājs bieži vien parādās melna kunga vai jaunu meitu izskatā. Tas piesakās gājējam par ceļabiedru, taču, kad nodzied gailis vai kad cilvēks attopas un noskaita, piemēram, tēva reizi vai kādu citu lūgšanu, vadātājs pazūd. Cilvēks nereti attopas purva vai ezera malā, vai kādā citā vietā, kur viņa dzīvībai draud briesmas.
Tev patiks šie raksti
