Dzimušam rāpot nebūs lidot – šim teicienam cilvēki nekad nav īsti piekrituši un tiekušies apgūt gaisa stihiju. Vēsture ir saglabājusi stāstus par Ikara sekotājiem, Leonard oda Vinči lidaparātu idejām, pirmajiem lidojumiem ar gaisa balonu un daudz ko citu. Jaunākajos laikos līdz ar tehnikas un tehnoloģiju attīstību lidojumi ar lidmašīnām un kosmosa kuģiem kļuvuši par ikdienu. Taču mūsdienu sabiedrībā plaši cirkulē mīti, ka tas nav nekas jauns, ka lidošanas mākslu un pat lidojumus kosmosā labi piepratušas jau senās civilizācijas. Par to „liecina” neskaitāmi pierādījumi. Kā tad ir patiesībā? Aplūkosim dažus piemērus.
Mīti un patiesība.3
48
1
Uzraksts Ēģiptes templī.
/Mīts./ Abionas templī Ēģiptē kāda uzraksta labajā pusē pavisam skaidri saskatāmas dīvainas zīmes. Te ir helikopters, lidmašīna un citi mums vēl nezināmi lidojoši objekti. Šajā laikā Ēģiptē valdīja faraons Seti I (1290. – 1279.g.p.m.ē.)
/Patiesība./ Šis uzraksts vēsta tikai to, ka faraons Seti I dāvinājis templi savam dēlam – nākamajam faraonam Ramzesam II. Visas rakstu zīmes arheologi ir izskaidrojuši, bet blakus esošie senie teksti atšifrējumu apstiprina.
Lidmašīnu zelta figūriņas.
/Mīts./ Tolimas indiāņu kapenēs atrastas no zelta izgatavotas lidmašīnu figūriņas. Vecākās kapenes datējamas ar mūsu ēras 100. gadu, bet lidmašīnu figūriņas kā kapu piedevas pievienotas 9. – 15. gadsimtā.
Reklāma
/Patiesība./ Tolimas indiāņi izgatavoja zelta amuletus, kuros attēloja savu augstāko dievību – putna spalvās tērpto dievu. Amuletus kāra kaklā svētku rituālu laikā. Amuletu garums ir no nepilna centimetra līdz pat 12 cm.
Ērgļa cilvēks.
/Mīts./ Ekvadorā atrasta 15. gadsimtā izgatavota figūriņa, kas pazīstama kā Ērgļa cilvēks jeb Kareivja gars. Tā attēlo senu kosmonautu un varbūt pat kalpo par seno starpzvaigžņu ceļojumu pierādījumu.
/Patiesība./ Centrālās un Dienvidamerikas senajos ticējumos putni bija ne tikai dievu gribas vēstneši, bet spēja arī palīdzēt cilvēkiem nokļūt pie dieviem. Putna tērpam bija jāpalīdz šim karavīram nokļūt līdz Saulei zenītā. Tur karavīrs nomestu apģērbu un nonāktu dievu valstībā.
Maiju kosmonauts.
/Mīts./ 1949. gadā atrastajās maiju valdnieka Pakalas kapenēs Palenkē (Meksikā) uz sarkofāga plāksnes attēlots kosmonauts speciālā pretpārslodžu krēslā. Viņš elpo no caurulītes un vada sarežģītu mašinēriju.
/Patiesība./ Maiju valdnieks lūdz dievu (priekšplānā). Otrajā plānā redzams sākotnes koks krusta formā. To visu ietver tradicionāli dekori un simboli, kas pasvītro lūdzēja izcelsmi un cieņu pret dievībām. Sarkofāga malās dots paskaidrojošs teksts.
Reklāma
Salamankas katedrāles dekors.
/Mīts./ Spānijas pilsētā Salamankā ir sena, jau 1201. gadā celta katedrāle, kas daļēji restaurēta 1733. gadā. Vienā no dekoriem skaidri redzams kosmonauts. Tātad kosmiskais lidojums noticis ne vēlāk par 18. gadsimtu. Dekors tika pamanīts samērā nesen.
/Patiesība./ Pēc vairākiem tūristu pieplūduma gadiem atklājās, ka daļēja Svētā Jieronīma katedrāles restaurācija papildus veikta 1992. gadā. Sirmais restaurators J. Garsija atzina, ka papildinājis esošo dekoru ar nedaudz mūsdienīgākiem akcentiem.