Daudzām senajām civilizācijām «Asins» Mēness saistās ar ļaunumu. Senie Inki to interpretēja kā jaguāra uzbrukumu Mēnesim un centienus apēst Mēnesi. Viņi baidijās par to, ka jaguārs var pievērst uzmanību Zemei, tāpēc cilvēki kliedza, kratīja šķēpus un lika viņu suņiem riet un gaudot, cerībā, ka aizpiedēs jaguāru.
Senajā Mezopotāmijā jeb Divupē, Mēness aptumsums saistījas ar tiešu uzbrukumu karalim. Tā kā senie divupieši diezgan precīzi prata izvērtēt, kad notiks aptumsums, uz to brīdi tika ieviests karaļa dubultnieks. Kāds, kuru uzskatīja par ziedojamu (tas nebija populārs darbs), izlikās par karali, kamēr īstais karalis slēpās līdz aptumsuma beigām. Neīstais karalis pēc tam pārliecinoši pazuda, īstajam karalim atkal ieņemot savu vietu.
Dažas hinduistu teikas interpretē mēness aptumsumus, kā dēmons Rahū dzer nemirstības eliksīru. Dvīnu dievības Mēness un Saule nocērt dēmonam galvu, bet tā kā dēmons ir dzēris eliksīru, Rahū saglabā nemirstību. Meklējot atriebību, Rahū galva ķer Sauli un Mēnesi, lai tos apēstu. Ja viņš tos noķer, mēs redzam aptumsumu - Rahū norij Mēnesi, kurš pēc tam parādās no jauna caur Rahū kaklu.
Daudziem cilvēkiem Indijā «Asins» Mēness saistās ar nelaimi. Pārtika un ūdens tiek pārklāti, tiek veikti attīrīšanas rituāli. Sievietēm stāvoklī, jo īpaši tiek ieteikts neēst un nedarīt nekādus mājas darbus, lai pasargātu savus nedzimušos bērnus.
Ne visiem gan «Asins» Mēness un Mēness aptumsums kā tāds saistās ar ļaunu. Indiāņu ciltīm Hupa un Luisenjo, kas apdzīvo Kalifornijas teritoriju, aptumsums saistās ar to, ka Mēness ir ievainots vai slims. Pēc aptumsuma Mēnesim vajag ārstēšanu, ko veic vai nu Mēness sievais vai cilts iedzīvotāji. Luisenjo cilts iedzīvotāji Mēnesi «ārstēja» ar dziesmām un veseļošanās pantiem aptumsojušā Mēness virzienā.
Viena no vispozitīvākajām attieksmēm pret Mēness aptumsumu ir Batammaliba cilts cilvēkiem Togo un Beninā. Šie cilvēki uz Mēness aptumsumu skatās, kā uz konfliktu starp Sauli un Mēnesi. Konfliktu, kuru risināt jāiedrošina cilvēkiem. Tāpēc Mēness aptumsums šai ciltij ir laiks, kad likt mierā vecus kašķus. Tradīcija, kura turpinās pat mūsdienās.
Islamam ticīgajās zemēs aptumsumu izvērtē bez māņticības. Islamā Saule un Mēness simbolizē dziļu respektu pret Allāhu, tāpēc aptumsuma laikā tiek skaitītas īpašas lūgšanas, ieskaitot Salat-al-khuduf (lūgsna Mēness aptumsuma laikā). Tā reizē lūdz Allāha piedošanu un pielūdz Allāha varenību.
Runājot par Kristietības attieksmi pret «Asins Mēnesi» atkal jārunā par asinīm. Kristietībā Mēness aptumsums saistās ar Dieva dusmām un bieži tiek asociētas saistībā ar Jēzus Kristus sišanu krustā. Ir ievērots tas, ka Lieldienas ir pirmā svētdiena pēc pirmā pavasara pirmā pilnmēness, tādējādi nodrošinot to, ka «Asins» Mēness nekad nebūs Lieldienu Svētdienā - izvairoties no potenciālas «Tiesas dienas».
