Takā man ļoti intresē mistiskā pasaule un viss kas ar to saistās, tad vēlos padalīties arī ar jums savās zinašanas(teksts nav kopēts no interneta). 
Tātad pirmaja daļa sekos stāsti par un ap garu pasauli, kā arī daži stāsti ko ir piedzīvojuši cilveki sastībā ar garu pasauli. 
Es būšu pateicīga ja neliksiet mīnusus dēļ gramatikas kļūdām, jo sen jeu vairs nedzīvoju Latvijā 
Just enjoy 
P.S. Nelasi pirms gulēt iešanas. 
P.S.s.Jums jāizlemj par ko būs nākamais raksts, rakstat kometāros 
Senie gudrie teikuši , ka gara dzīve astrālajā pasaulē ir patiesā dzīve, bet šajā dzīve, fiziskajā plānā tikai teātris, mācibu apguve, kautkas līdzīgs svētceļojumam, kuru gars veic nelielā laika posmā. Pēc nāves viņš atgriežas savā dzimtajā astrālajā pasaulē.
Ir cilvēki kas spēj sajust savu mirušo radinieku un mīļo klatbūtni vietās kur vini dzīvojuši un uzturējušies visbiežāk, kā arī nelaiķu mīļākajās uzturēšanās vietās (Skolas laikam nav mīļako vietu sarakstā )vai bojāejas apkaimē. Pusslavenā medija, starpniece starp cilvēkiem un gariem Linda Viljamsa šajā sakarā pajoko: "Reiz es pie izlietnes mazgāju trukus, kad mans bijušais tēvs kontaktējās ar mani un ar viņam piemītošo humoru teica "Nu, trauki vismaz man tagad nav jamazgā""
Kas tad īsti ir spoki un gari? Daudzi pētnieki ir pievēsušies šai lietai, taču līdz šim ir pausi vairāki viedokļi šajā sakara.
Fiziķis Olivers Lodžs 1908. gadā izteica viedokli, ka šī parādība ir kādu pagātnes traģisku notikumu rēgainais atspoguļojums. Vinš domāja ka spēcīgās emocijas neizprotamā veidā iemūžinās apkartējā vidē, un nezināmu apstākļu dēļ sakritības dēļ cilvēki spēj tās ieraudzīt.
Kā arī visiem zināmā teorija ka cilvēka dvēsele/spoks kāro pēc atriebības, pasargāt mīļos vai arī pabeigt kādu svarīgu, līdz galam neizdarītu darbu/uzdevumu.
Kādam tuviniemak nomira tēvs, kurš nekad nekur bez sava kaļķīša (pīpes) nekur nebija rādijies. Tuvinieki bija bērēs aizmirsuši ielikt zārkā viņa kaļķīti, un tajā pašā naktī tuviniekus sapņos tēvs nebija licis miera, teicis lai atdod viņam viņa kaļķīti. Kad viņi bija izrakuši zārku uz ielikuši kaļķīti, nelaiķis vairs sapņos nav rādījies.
Nellija Tiruma, Ozolniekos
Madonas rajona Gaigaliešos bija lepna māja kurā dzīvoja turīga ģimene, vīrs, sieva un trīs bērni. Neilgi pēc kara laupītāji ģimeni nogalināja, un cetni pārvērta par skaistu dzīvojamo māju. Taču no dzīvoshanas nekas nesanāca, jo 3 naktī bija dzirdamas bērnu balsis, kas raudāja un vaidēja, kā ari vīrieša un sievietes balsis kas raudāja un bija skaidri dzirdami vārdi "tikai ne viņus". Takā visi kas mājā bija uzturējušies vairāk kā nakti, atteicās tajā dzivot. Maju nacas nojaukt, un nu tur vairs nekas nespokojas.
Ilga, Kalnārēs
Kā arī ir gadījumi kad gars atnāk atvadīties no mīlajiem.
Meita mani naktī ap diviem pieskrien pie manis un saka ka kāds pie viņas durvīm klauvējas, un nu viņai esot ļoti baid. Domāju ka viņa tikai nosapņojusi, teicu lai guļ pie manis. Mans vīrs taja brīdi bija barbā, tikai mo rīta būs mājās. Pienāk rīts, un vīrs mani pamodina, saka ka esot sliktas ziņas. Pa nakti ap pl.diviem esot nomirusi viņa māte. Viramāte bija ļoti pieķerusies mūsu meitai, tāpēc laikam nāca atvadīties.
Hilda Vainare, Rīgā
Protams es un neviens cits nevar tev iestāstīt vai likt ticēt garu pasaulei, ja vien pats kādreiz par to nepārliecināsies . Man personīgi liekas ka pasaule un kosmos ir parāk liels lai mēs visu uzzinātu un izzinātu 
Ceru ka patika, neaizmirstat komentēt par ko vēlaties nākamo rakstu!
Labs raksts! +no manis. Arī es esmu saskāries ar pārdabisko,tāpēc vairāk vai mazāk ticu.
Ja Tev vajag vēl stasti, tad varu tev vēstulē aizrakstīt visus atgadījumus, kas notika vienā mājā, kad tur dzivojām.... Brrrr, bail atcerēties.... :D
vaig vel kadus stāstus?kad cuiemojos pie krustmātes man dazas divainas lietas ir bijušas
Manās mājās kāds spokojās, bet tagad it kā viss ir mierīgi, tikai šad, tad var dzirdēt kkādus soļus.;D Ja vajag, varu atsūtīt šo stāstu!
Un šis raksts tiešām ļoti labss!
+++
Taisi rakstus par raganām, vilkačiem un tādā gaarā. Varētu arī par Frankenšteinu
