Reiz bija
meitene,kurai bija puisi.
.Meitene viņu neprātīgi mīlēja un viņš viņu tāpat, viņi nevarēja iedomāties dzīvi viens bez otra .Vienu dienu meitene smagi saslima un meitene tika ielikta slimnīcā.Meitene uzzinādama ,ka viņai ir smaga slimība ar sirdi un, ka viņa tikai izdzīvos, ja viņai pārstādis sirdi, viņa to neteica draugam,jo negribēja, lai tas uztrauktos.Katru dienu meitene sapņoja ieraudzīt viņu,just viņa elpu, pieskārienus, lūpas, rokas un visu pārējo, kas ar viņu saistīts, bet tas nebija iespējams.Meitenei tika izdarīta operācija un viņa izejot no slimnīcas, pirmais ko darīja bija, uzzvanīja savam mīļotajam, bet viņu sazvanīt nevarēja. Viņa iegāja mājās, pamanīja, ka kaut kas nav kārtībā, kaut kāds nedabisks klusums, tukšums, kaut kas pazudis un viņa ieraudzīja pie ledusskapja zīmīti -"ES VIENMĒR BŪŠU TEV BLAKĀM, KAUT VAI MANA SIRDS PUKST TEVĪ!" Cik aizkustinoši,ka tā var cilvēks milēt otru !
