Dimanti un briljanti ir un paliek skaistu un bagātu sieviešu, kontrabandistu, bagātnieku un daudzu citu cilvēku labākie draugi. Un tie ir dažādās krāsās. Līdzīgi kā dzīve nav tikai caurspīdīga vai melnbalta. Ir arī melnās joslas dzīvē, un ir pasaulē daži dimanti, turklāt ļoti reti, kuri ir pavisam melni. Tos ir izdevies atrast tikai divās vietās pasaulē - Brazīlijā un Centrālāfrikas Republikā. Zinātnieki ilgāku laiku ir pētījuši šos dimantus, un nonākuši pie secinājuma, ka šādi dimanti, visticamāk, varētu būt nonākuši uz Zemes kā atliekas no meteorīta. Par to liecina fakts, ka šie dimanti, kurus sauc arī par karbonado (kas nav saistīts ar karbonādi, bet ir oglekļa apzīmējums), atšķiras no parastajiem (citiem) dimantiem gan uzbūves, gan struktūras ziņā.
Zinātnieki ir atklājuši, ka šie dimanti sastāv no milzīga daudzuma mazu dimanta kristāliņu, kas ir salipuši, gandrīz vai saauguši savā starpā. Turklāt melnie dimanti pēc savas struktūras ir poraini, kas būtu gandrīz vai neiespējami tad, ja tie būtu radušies turpat, kur pārējie dimanti - 200 kilometru dziļumā zem zemes. Tur esošais spiediens un temperatūra no oglekļa masas izspiež visas gāzes, un tā veidojas parastie dimanti.
Zinātnieki no Floridas Universitātes uzskata, ka šie dimanti ir atliekas no liela asteroīda, kas uz zemes ir nonācis vairākus miljardus gadu atpakaļ, kad Zemi un Mēnesi nežēlīgi bombardēja kosmosa akmeņi. Uz to norāda arī veiktās analīzes, kurās redzams, ka viena melnā dimanta vecums ir vismaz 2,6 miljardi gadu.
Tajā laikā Dienvidamerika un Āfrika bija viens kontinents, un tādējādi šie dimanti varēja nonākt abos kontinentos.
Zinātnieki izvirza hipotēzi, ka šie melnie atnācēji ir atliekas no kādreiz eksplodējušas, mūsu Saulei līdzīgas zvaigznes. Uz to norāda fakts, ka melno dimantu struktūrā ir atrastas arī ūdeņraža molekulas. Dimanta putekļi izveidojušies, zvaigznei eksplodējot, un vēlāk tapuši par gāzu mākoni, kurš laika gaitā un ārējo apstākļu iedarbībā ir sabiezējis, un, uzņemot vēl citas vielas, pārveidojies lielos, akmenim līdzīgos gabalos. Dimanti šajos akmeņos ir bijuši ieslēgti kā rozīnes smalkmaizītē. Jaunākās šo dimantu spektrālās analīzes norāda uz to līdzību ar tiem dimantiem, kas ir Visumā un kuru paraugus ir atnesušas kosmosa zondes.
Un kādēļ gan lai mēs neticētu, ka dimanti nāk no kosmosa? Pietiek tikai paskatīties debesīs naktī, kad nav mākoņu, un jūs ieraudzīsiet, cik daudz tur ir dimantu. Lielu un mazāku, spožu un vēl spožāku.
