Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu. Pēc vispārīgās relativitātes teorijas no melnā cauruma nevar izkļūt nedz matērija, nedz informācija, taču kvantu mehānika pieļauj atkāpes no šīs normas. Melno caurumu esamību Visumā atbalsta gan teorētiskie pētījumi, gan arī astronomiskie novērojumi.
Melnais caurums12
73
9
Gan jau ka spējat iztēloties, kas notiktu, ja Zeme sastaptos ar milzīgu melno caurumu. Nepaietu ilgs laiks, kad planētas būtu iznīcinātas un pienāktu Saules kārta. Bet kā ar mazu melno caurumu, kura ietekme uz apkārtējo kosmosu būtu tik niecīga, ka tam ir izdevies pielavīties Zemei pavisam nemanāmi?
Pirmatnējie melnie caurumi (PMC) tiek uzskatīti kā Lielā sprādziena blakusprodukti. Visuma sākumā notika masīva enerģijas rašanās un tiek uzskatīts, ka vienlaicīgi radās neskaitāms daudzums melno caurumu.
Pamatojoties uz Havkinga radiācijas teoriju, mazajiem melnajiem caurumiem nevajadzētu eksistēt ilgi. Melnais caurums izstaro enerģiju un līdz ar to zaudē arī masu. Savā 1975. gada publikācijā Havkings ir izskaitļojis minimālo nepieciešamo masu melnajam caurumam, lai tas izdzīvotu līdz mūsdienām. PMC masai sākotnēji vajadzētu būt 1012kg jeb 1 000 000 000 000 kg. Kosmiskajos standartos tā nav liela masa. Zemes masa vien ir 6x1024kg. Attiecīgi melnais caurums būtu tik smags kā neliels kalns.
Ļaujam vaļu iztēlei! Zeme (vai jebkura cita planēta) mierīgi riņķo ap Sauli. Nejauši cauri Saules sistēmai cauri ceļo PMC un trāpās tieši uz Zemes orbītas. Mēs labi zinām, kas notiktu, ja ar Zemi sadurtos komēta vai asteroīds. Kas notiktu, ja Zeme sastaptos ar melno caurumu? Fizikas teorētiķi no Budkera kodolfizikas institūta Krievijā un Integrālās zinātnes datu centra Šveicē apspriedās un aprakstīja iespējamās pazīmes šādai sadursmei.
Reklāma
Ideja par PMC sadursmi ar zvaigznēm vai planētām nav nekas jauns. Iespējams, ka pat atsevišķi planētu un zviagžņu novērojumi liecina par mazo melno caurumu esamību šo objektu gravitācijas zonā. PMC varētu izskaidrot Saturna un Jupitera neparasti augsto temperatūru. PMC zvaigznes kodolā varētu palēlināt tās kodolreakcijas un izraisīt pāragru supernovu. Zeme gan ir daudz mazāka kā Saule, un pat daudz mazāka par Saturnu un Jupiteru. Kas notiktu ar Zemi?
Padomājiet, tas ir melnais caurums... Sadursmei noteikti jābūt milzīgai un katastrofālai. Tomēr zinātnieku izkalkulētie rezultāti noteikti atšķirsies no tā, ko gaidījāt jūs.
PMC enerģija sadursmes brīdī tiktu ģenerēta divejādi - kinētiskā, caurumam saduroties ar Zemi, un paša melnā cauruma starojums. Tomēr nelolojiet cerības, ka jums izdosies ieraudzīt "neko", kas izskatīsies kā melns virpulis, kas lenām apēd zilo planētu. Ja mēs runājam par PMC, tad tas būs mikro-melnais caurums vārda vistiešākajā nozīmē. Piemēram, Havkingsa 10x12kg melnā cauruma rādiuss būs 1.5x10-15m. Aptuveni protona izmēros...
Par PMC var droši teikt - mazs cinītis gāž lielu vezumu. Šāda izmēra melnais caurums iztrauksies cauri Zemei it kā nemaz nebūtu bijis, bet tomēr atstās aiz sevis "pēdas". Cauri Zemei šī nelielā matērijas vienība lidos ar virsskaņas ātrumu un izsūks no tās starojumu elektronu un pozitrono veidā. PMC kopējā radītā enerģija ir līdzvērtīga 1 tonnai TNT sprāgstvielas. Bet, ir viens BET, tā ir kopējā enerģija, kas izkliedēsies pa visu melnā cauruma ceļu cauri Zemes diametram. Tātad, man ļoti žēl, bet nekāda supersprādziena nebūs. Ja jums paveiksies atrasties blakus vietai, kur PMC sadursies ar Zemi, tad varat cerēt ieraudzīt dzirksteles.
Cerības konstatēt sadursmi ar PMC ir niecīgas, jo tā izraisītie seismiskie viļņi būs praktiski nemanāmi. Vienīgā nopietnākā liecība, ka melnais caurums ir iztraucies cauri Zemei, būs radiācijas radīti bojājumi gar mikroskopisku tuneli, kas stiepsies no vienas Zemes malas līdz otrai.
... un kas gan notiktu tad, ja Zeme sadurtos ar golfa bumbiņas izmēra melno caurumu, kura masa būtu vienlīdzīga ar mūsu planētas masu?
Tev patiks šie raksti
