Meitene sarkanajā apmetnī19
462
0
Kādas mazas meitenes vecāki aizgāja biznesa pusdienās, tādēļ viņi izsauca auklīti, lai būtu, kas pieskata viņu.
„Vai es varu dabūt saldējumu?” mazā meitene, Hollija, jautāja auklītei, kad viņa ieradās.
„Protams,” auklīte, Beatrise, atbildēja, „Kur ir saldētava?”
„Pagrabā, kur ir arī rieksti, ķirši, konfektes un pārējais.”
Kad viņa nogāja lejā pēc saldējuma, auklīte paskatījās pa logu un ieraudzīja mazu meiteni stāvot ārā. Tas viņai nelikās aizdomīgi un Beatrise nepievērsa tam nekādu īpašu uzmanību.
Pēc tam, kad auklīte iedeva Hollijai viņas saldējumu, Hollija jautāja: „Vai es varu dabūt šokolādes mērci uz saldējuma, lūdzu?”
„Jā, protams,” Beatrise atbildēja.
Pēc tam, kad Beatrise aizgāja atpakaļ uz pagrabu, lai dabūtu šokolādes mērci, viņa atkal paskatījās pa logu un atkal ieraudzīja to pašu mazo meitenīti, tikai šoreiz viņai bija uzvilkts sarkans apmetnis. Viņa pabrīnījās, vai meitene spēlēja kādu pārģērbšanos ik reiz, kad viņa uzgāja atpakaļ augšā.
„Ir,” viņa vienmuļi pateica pēc tam, kad ielika mērci mikroviļņu krāsnī un uzlēja biezo šokolādes šķidrumu uz saldējuma.
„Vai es varu dabūt kādus riekstiņus uz tā virsū, lūdzu?” Hollija atkal prasīja.
„Nopietni?”
„Lūdzu?” meitenīte lūdzās.
„Labi,” Beatrise nopūtās un gāja atkal lejā pa kāpnēm. Kad viņa dabūja riekstus no maza skapīša pie sienas, viņa atkal paskatījās pa logu un ieraudzīja to pašu mazo meitenīti sarkanajā apmetnī, bet šoreiz viņa rokās turēja nazi.
Viņa uzskrēja augšā pa kāpnēm un nolēma, ka zvanīs policijai.
„Paldies!” Hollija priecīgi iesaucās no viņas rozā princešu krēsla.
„Emm, jā. Hollij, man vajag, lai tu-„
„Vai es varu dabūt ķirsi uz sava saldējuma, lūdzu?”
Negribot uztraukt Holliju, Beatrise nolēma, ka viņa dabūs ķiršus un tad zvanīs policijai, ieslēdzot sevi un Holliju vannas istabā. Tur nebija nekādas iespējas mazajai meitenītei tikt iekšā, ja logi un durvis būs aizslēgtas.
Pēc tam, kad viņa lēni un uzmanīgi nokāpa lejā pa trepēm, viņa ar trīcošām rokām atvēra saldētavu. Uzmanoties no netīšas palūrēšanas pa logu, Beatrise aizvēra acis pirms ieskatīšanās ārā pa to. Tomēr ziņkārība bija lielāka pār bailēm.
Reklāma
Tā pati mazā meitene sarkanajā apmetnī un ar nazi rokās tur pat stāvēja. Tikai šoreiz uz naža asmens bija asinis.
Skrienot augšā pa kāpnēm, nobiedēta no tā, kas varēja jau notikt, viņa ieraudzīja Holliju.
Meitene bija mirusi, neliela peļķe ar asinīm bija zem viņas.
Beatrise ieskrēja vannas istabā un ieslēdzās pirms piezvanīja policijai.
Kad policija ieradās, noraudājusies māte un tēvs bija ar viņiem. Māte pienāca pie Beatrises un nekontrolējami raudot, jautāja, „Kas notika?”
„Ak Dievs, man tik ļoti žēl,” viņa šņukstēja, ”E-es redzēju mazu meiteni sarkanā apmetnī un ar nazi rokās aiz pagraba loga...”
Bet mamma teica, ”Mu-mums nav nekādu logu pagrabā, tikai spoguļi...”
Tev patiks šie raksti
neiešu vairs nevienā pagrabā 
