Zēns kas nokļuva zārkā.
Reiz kāds zēns pastaigājās pa pilsētu. Nejauši nonāca spoku rajonā. Mājas tur bija cieši sablīvētas cita pie citas, turklāt visas melnas. Ielas bija bez ietvēm-šauras,šauriņas... Visur staigāja skeleti.Sākumā zēns nobijās, bet tad nomirinājās. katrs skelets viņu ciemos. vienam zēnas arī aizgāja līdzi. Skelets viņu cienāja visādiem gardumiem. Mielodamies zēns aizmirsa skolotājas piekodināto: neēst neko, kas nāk no spoku rajona. Zēns ēda visu, ko viņam deva. Un pēkšņi nograndas pērkons, un atveras vāks melnam, tukšam zārkam, kas stāvēja istabas kaktā. Zēns piepeši pārvērtās par jaunekli, vēl pēc brīža par vīrieti un beidzot istabā stāvēja sīks večuks ar garu, sirmu bārdu. Tad večukiņš ievēlās zārkā un kopā ar to iebruka zemē. Zēns atjēdzās uz grīdas līdzās savai gultai, bet blakus viņam mētājās gara, sirma bārda.
