Mazliet pabaidīsimies. 2. Dēmoniskais Suns.28

Uzvedība

Melnais Suns klaiņo pa Anglijas apvidiem un laukiem, naktīs uzglūnēdams tiem, kas dodas pa vientuļiem ceļiem. Tas medī ceļotājus, ar nolūku sagrābt cilvēku dvēseles, lai nogādātu tās savam pavēlniekam. Kamēr Melnais Suns patiesībā nevienu nav aizskāris, būtnes aculiecinieki pēc tam vairs nav tādi paši, kā iepriekš. Pēc sastapšanās nakts neradījums izgaist nekurienē; tas pārvietojas absolūti klusām, aiz sevis neatstājot pilnīgi nekādas pēdas. Ceļotāji apzvēr, ka ir jutuši šī gara ledaino elpu uz saviem skaustiem un mugurām; Melnā Suņa baismīgie kaucieni saceļ vējus vētrainās naktīs, un tiem, kas tos dzird, caur ķermeni izskrien šaušalīgas tirpas. Stāsta, ka Melnais Suns ir nekaitīgs tik ilgi, kamēr to liek mierā.

Dzīves vieta

Melnais Suns bieži sastopams mežos, lauku apvidos, un Anglijas piekrastes līnijā. Ir zināms, ka tas arī mitinās kapsētās, purvos un dumbrājos, kā arī kalnos, kuri ieskauj ciematus, tomēr jo sevišķi tas mitinās vientuļu ceļu, krustceļu, senu drupu un tiltu tuvumā – vietās, kuras reprezentē kādu pārejas fāzi cilvēka dzīvē. Uzskata, ka Melnais Suns sargā to cilvēku apbedījumus/kapus/kapenes, kuri traģiski gājuši bojā, kā arī uzrauga vietas, kur it kā esot apslēpti kādi dārgumi.

Pazīmes

Melnais Suns tiek aprakstīts kā milzīgs dēmonisks dzīvnieks, ar pinkainu vilnu tik melnu kā nakts – tomēr ir dzirdēts arī par tādām nokrāsām kā pelēka, dzeltenīga un pat balta. Radījums ir daudz lielāks par vislielākajiem suņiem – drīzāk gan teļa lielumā. Melnā Suņa visbaisākās pazīmes ir tā spīdošās, biedējoši sarkanās acis (lai gan laiku pa laikam ir dzirdēti nostāsti, ka tā acis ir bijušas zaļas vai dzeltenas), dažkārt saka, ka tam ir bijusi tikai viena acs. Tas ir kalsns, tomēr muskuļains; tā mīkstās pēdas beidzas ar asiem, melniem nagiem. Šad un tad Melnais Suns esot pat bez galvas, tomēr divi sarkani punktiņi lidinās vietās, kur gara acīm vajadzētu atrasties, vēl par lielākām šausmām aculieciniekiem. Stāsta, ka viņš valkājot ķēdes ap kaklu, kuras skaļi žvadz laikā, kad gars staigā.

Spējas

Melnais Suns pārvalda daudzas pārdabiskas prasmes, tā kā viņš ir cēlies no dēmoniem. Kamēr normālos apstākļos tas ir bez īstas substances, veidola, tad brīžos, kad tas nepieciešams, Melnais Suns spēj pieņemt arī ķermenisku formu. Šajā formā Melnais Suns kļūst pārdabiski spēcīgs un izturīgs; tas var abās savās formās spēj spļaut elles ugunis, dedzinot savu upuru dvēseles. Nezvēra kodiens ir neticami spēcīgs un tas ar saviem nagiem iecērt svelošas brūces.

Melnais Suns ir nāves priekšvēstnesis, un tie, kas ir pietiekami nelaimīgi, lai sastaptu šo garu, ir lemti nāvei vai arī milzīgai nelaimei turpmākā gada laikā. Ielūkošanās nezvēra drausmīgajās acīs nozīmē nāvi sekojošā gada laika, bet uzbrukšana tam nes fatālu iznākumu. Gars ir spējīgs iedvest savā upurī pirmatnējas šausmas tikai pateicoties savam glūnīgajam skatienam vien, bieži vien arī izraisot pilnīgu ķermeņa paralīzi (lai gan tikai laicīgu). Ja tam uzbrūk, Melnais Suns uzbrucēju ievaino, atstājot tā ķermenī mokoši sāpīgus, dziļus ievainojumus, kuri dzīst ļoti lēnām (ja tie vispār dzīst vai arī paspēj sadzīt…). Gars pareģo cilvēku nāvi, parasti parādīdamies pirms kāds mirst vai arī kauc tad, kad kāds ir jau tuvu nāvei.

Melnais Suns savā bezķermeniskajā veidolā ir imūns pret fiziskiem uzbrukumiem. Lodes, asmeņi un dūres vienkārši iziet cauri gara ēteriskajam veidolam, to neaizskarot. Nezvērs ir ārkārtīgi gudrs un saprātīgs, spējīgs paredzēt aculiecinieku iespējamo rīcību un neitralizēt to; tas ir spējīgs izgaist pēc savas gribas, tāpat arī padarīt sevi pilnīgi neredzamu. Ceļinieki tomēr spēj sajust Melnā Suņa draudīgo, ļaunu vēstošo klātbūtni, pat ja tas nav acīm redzams.

Vājības

Lai arī var šķist, ka Melno Suni nav iespējams fiziski ievainot, tam tomēr „esot” dažas vārīgās vietas. Lielākā daļa ļauno garu nespēj paciest dzelzs pieskārienu vai pat klātbūtni (dzelzs, kura ir kalta bez kalves svelošās uguns). Teorētiski, ierocis, kas ir izkalts no aukstas dzelzs, varētu būt spējīgs ievainot Melno Suni. Sudrabam, visai iespējams, būtu tāds pats efekts (tā kā arī sudrabs ir plaši izplatīts metāls, kuru lieto aizsardzībai pret pārdabiskām būtnēm). Tā kā runā, ka Melnais Suns ir paša Nelabā kalps, svētīti ieroči un reliģiskas ikonas tīri hipotētiski spētu šim ļaunajam garam kaitēt vai to atvairīt. Tomēr, kā minēts jau iepriekš, uzbrukums Melnajam Sunim var nest arī tikpat hipotētiski fatālas sekas.

Ir zināmas pāris metodes, lai paturētu Melno Suni lielā attālumā; sāls, dēmonu un garu ienīsts tā attīrošo un pārdabisko īpašību dēļ, spēj atturēt šo ļauno garu no uzbrukšanas. Šo nezvēru, kā jau dēmonu, it kā esot iespējams pakļaut eksorcismam, tomēr šī metode ir gara un visai sarežģīta, turklāt tas ir atkarīgs no paša neradījuma spēka. Ka jau minēts iepriekš, reliģiskās ikonas vai priekšmeti (krucifikss) spēj paturēt Melno Suni distancē tik ilgi, kamēr potenciālā upura ticība ir pilnībā koncentrēta uz procesu.

Vēsture

Tieši kāda ir Melnā Suņa izcelsme, īstu ziņu nav nedz annālēs, nedz folklorā vai leģendās (te, šķiet, domāta tieši Anglijas ļaunā gara izcelsme). Ir dokumentēti neskaitāmi sastapšanās gadījumi ar Melno Suni, tomēr saraksts ir pārāk garš, lai to šeit iekļautu.

Šajā gadījumā jāliek priekšā mītiskais Cerbers, kurš (visai iespējams) var arī būt par pamatu tādām būtnēm kā Melnais Suns. Cerbers bija saistīts ar ieejas apsargāšanu Aīdā – ar šo var asociēt arī sengrieķu izpratni par Elli vai mirušo valstību. Cerbers visai skaidri atbilst iepriekš izteiktajiem faktiem par Melno Suni.

Κέρβερος grieķu un romiešu mitoloģijā ir daudzgalvains suns (parasti trīsgalvains), kas sargā Aīda valstības vārtus, neļaujot tiem, kas šķērsojuši Stiksas upi aizbēgt. Cerbers ir attēlots daudzos sengrieķu un romiešu literatūras darbos, kā arī modernajā mākslā un arhitektūrā. Dažādos avotos Cerberam var būt norādīts atšķirīgs galvu skaits: biežāk tam ir trīs galvas, taču citos avotos tam ir viena, divas, pat 50 vai 100 galvas. Cerbers bija Ehidnas – pa pusei sievietes, pa pusei čūskas – un Tīfona (uguni vemjoša milža, no kura bijās pat Olimpiskie dievi) atvase. Cerberam bija arī brālis – Ortrs – vienmēr attēlots kā divgalvains elles suns.