Bērnībā man ar draudzeni bija tāda kā tradīcija, katru vasaru, kamēr vecāki bija darbā, cepām kartupeļu pankūkas un līdām uz bēniņiem tās ēst. Tajā laikā dzīvoju 2-stāvu mājā, kurai + vēl ir lieli bēniņi. Bija karsta vasaras diena, kā jau mazas meitenes, akurāti izcept kartupeļu pankūkas bez pilnas mājas dūmu nesanāca, un vajadzēja atvērt visus mājas logus, un labākam caurvējam atvērām arī bēniņu lūku, kura sver aptuveni 3kg, (viņu jāpaceļ augšā, un sanāk tā kā atver grāmatu, ja skatīties no augšas). tā nu mēs tur ņēmāmies ar tām pankūkām, līdz vienu brīdi izdzirdējām riktīgu blīkšķi un pārbijāmies. Tā kā māja ir nomaļus, kaimiņi tie nevarēja būt, un tā kā mājā arī bijām vienas... neviens nekādas skaņas izdot nevarēja.. nolēmām apiet māju, logi bija vaļā, tādad logi tie nebija... durvis arī visas bija vaļā... taču lūka izrādījās ciet!! mēs bijām riktīgi sašutušas, jo lūka, kura sver 3 kg, nu nekādīgi nevarēja aizvērties, jo atvērtajā veidā viņa nestāvēja 90 grādu leņķī!! nobijušās mēs tomēr pabeidzām cept mūsu pankūkas, bet nelīdām uz bēniņiem vairs, bet ēdām tur pat virtuvē. Pēc šī notikuma es cnšos uz bēniņiem līst mazāk, bet tā kā tur nedzīvoju, bet ja atbraucu uz turieni, man pat bail iet iekšā tajā mājā...
P.S. šī ir mana pirmā publikācija, tapēc esiet saudzīgi o_O
