Kad man bija kādi 9 gadi, man nomira vectēvs. Viņš nomira istabā kad skatījās televizoru, nomira dīvānā. Tāda sakritībā ka bēres notika mana tēta dzimšanas dienā.
Bet stāsts tāds.... Pēc bērēm mēs visi palikām pa nakti mūsu lauku mājā, un mums bija palikusi brīva viena istaba. Tā bija tā istaba kur vectēvs nomira. Man ar savu labāko draudzeni bija tur jāguļ.... Tad mēs pamodāmies no skaļa trokšņa pie televizora. Mēs nodomājām, ka tur nekā nav un gājām gulēt. Tad mana draudzene saka ka viņa dzirdot kaut kādas balsis.Es nodomāju ka viņa tikai melo, gāju gulēt. Nākošā rītā mēs abas pamodāmies, gājām uz brokastīm un visa tā istaba kurā mana draudzene dzirdēja balsis, fotogrāfijas bija uz otru pusi.Mēs nobijušās to pastāstījām vecākiem, un viņi teica ka esot dzirdējuši kādu ejot pa koridori.
Kopš tās reizes es vairāk nekad neguļu tajā istabā.
