Iepriekš rakstiju, par mātes spoku stāstiņu, bet nu izdomāju uzrakstīt, par manu atgadījumu.
Tas bija pirms 2 gadiem. Mēs jau 4~ mēnešus bijām ievākušies jaunā mājā. Mājai patiesībā ir 70+ gadi, bet mēs 4 gadus viņu restaurējām lēnām līdz viss bija kārtībā. Visulaiku mana istaba bija 1majā stāvā. Otrajā stāvā bija viena puse māsai istaba atdalīta. Vienu reizi atbrauca vecāmamma. Viņa uz augšstāvu netiek, tāpēc manā istabā vajadzēja viņai gulēt. Man vajadzēja gulēt otrā stāvā otrā pusē. Nu visbija labī līdz 3~ naktī dzirdēju, kad kāds staigā blakus. Šokā sastingu un tā gulēju 30min~ tad jau nodomāju, kad nekas vairāk nebūs. Bet dzirdu, kad atkal kautkas nāk uz manu pusi. ( Grīda nebija pabeigta, tāpēc tākā čikstēja) Un tākā apstājas man gāndrīz blakus. Tad es sadzirdēju, kad kāds elso. Nu tad es gāndrīz visu mani sirdstrieka ķēra. Gulēju sastindzis 2h~ Un tad jau lēnām ausa saule un viss izbeidzās. Pārbijies gāju lejā.
Nākamajā nakti es gulēju 1majā stāvā uz dīvāna. Pūlkstens bija 1~ Dzirdu, kad mātei telefons zvana. Izrādās, māsa zvana no savas istabas. Viņa gāndrīz bija aizmigusi un pēkšņi visas gaismas ieslēgušās. ( Lieta tāda, kad viņas lielā gaisma, var ieslēgties tikkai ieskrūvējot, jo tad nebija elektrība kārtīgi otrajā stāvā ievilkta) Un gaisma pēc 10 ~ sec izsledzās. Viņa nāca lejā uz otra dīvāna gulēt. Un tajā nakti varēja dzirdēt, kad kāds pa otrostāvu staigā. Bet neviens tur nebija.. Un tad māte aizgāja uz baznīcu un ar mācītāju parunāja, vai kkas tāds. īsti neatceros. Un nu jau 1+ gads, kā guļu otrajā stāvā un nekas nav bijis.
visu stāstu,kas ir tiešām interesants, bojā tik elementāra vārda pareizrakstības kļūda., 
