Sveiki spocēni!
Šoreiz raksts būs tāds kam droši lielākā daļa neticēs un domās ,ka viss izdomāts , bet tā ir jūsu darīšana vai ticēt vai ne. Šoreiz pastāsīšu par savu 'apsēsto' māju.
p.s.
Veidojot rakstu pēkšņi datoram pazuda internets kaut telefonā vēljoprojām bija. Protams , nokopēju visu sarakstīto un gaidiju līdz internets parādīsies. Parādijās , nāku atpakaļ rakstīt un mēģinu iekopēt ko biju iepriekš sarakstijis a nevar. Nav tādas opcijas iekopēt vairs 
Bērnība
Protams , es neēsmu nekad redzējis neko lidojam pa māju (lietas lidojam) vai kādu cilvēku (kā spoku) , bet man visu bērnību līdz aptuveni 6 gadiem rādijās murgi katru otro nakti pat tā varētu teikt. 4 gadu vecumā man aptuveni sākās murgi varbūt 3 gadu vecumā nepateikšu skaidri , jo tas bija tik sen. Murgoju par viskautko ko tajā vecumā pilnīgi nekā nevarētu iedomāties.
Daži sapņi ko atceros
1. It kā pamodos (sapnī) un man pie gultas priekšā stāv tāds cilvēks ar apdegušu seju , viņam bija gari nagi , ja nemaldos nevis tādi nenormāli gari , bet negriezti ļoti ilgi. Viņš vienkārši stāvēja un , ja nemaldos kaut ko teica , bet neatceros ko. Beigās ar tiem nagiem viņš mēģināja mani piebeigt , bet , protams , es bēgu vai... līdz pamodos un skrēju pie vecākiem.
2. Es sapnī redzēju ar tādām kā nakts redzamības brillēm (viss izskatijās zaļgans un labi redzams) kā es guļu un mani vecāki. Man nāca domas par manu māsu (kura pēc 3 dienām pēc dzimšanas nomira (pirms manīm vēl)).
3. Es gulēju kopā ar vecākiem gultā , jo tad bija pērkons un tākā mani murgi nepārtraukti vajāja...tad es baidijos. Sapnī atkal pamodos. Bija gaišs , tāds savādi gaišs kad pa durvīm ienāca 2 ļoti savādi cilvēki kurus tagad es pat varētu dēvēt par citplanētiešiem , jo tiešām viņi bija ļoti līdzīgi tiem kā tagad viņus raksturo. Pelēki , lielas acis , savāds ķermenis (grūti paskaidrot) un tie kaut ko runāja nesaprotamā valodā. Neēsmu drošs , bet viņi mani atkal gribēja noķert.
4. Atkal sapnī pamodos un man kāds melns īss radījums stāvēja pie durvīm. Es piecēlos un tad viņš skrēja man virsū es pretojos tik ilgi līdz pamodos.
Liekas tā it kā kāds mēģinātu mani kaut kur aizvest prom , bet es biju stiprāks... Ir teicieni ''Ka sapņos mirušie cilvēki , ja sniedz tev roku un kaut kur ved tad tas nozīmē , ka viņi tev piedāvā nomirt.'' Tagad domājot varbūt mana māsa zaudēja tiem. Bet es vinnēju tos?!
Kas tagad liecina , ka mana māja ir 'apsēsta'
Tātad man ir nepārtraukti trokšņi mājā. Liekas , ka naktīs kāds viskautko kustinātu , mazliet pakustinātu pa priekšu , piemērams , TV kuru nav iespējams mazliet pakustināt tā , lai tikai skaņa maza būtu...
Bieži vien mainās gaiss. Vēss bieži vien uznāk kaut logi ir ciet un māja ir silta.
Dzirdami soļi. Tā it kā kāds ik pa laikam soli paspertu uz priekšu kaut kur.
Sitieni pa viskautkurieni tā it kā ar nagu pa kaut kurieni iesistu.
Savādas ēnas tieši gar vienu sienu (aptuveni , bet ne tieši cilvēku formā) kustas šurpu turpu ik pa laikam kaut tādām ēnam nevajadzētu būt
Kāpēc izlēmu uzrakstīt šo rakstu?
No vakardienas nakts es vairs nevarēju noturēties un kādam tas bija jāpasaka. Vecāki droši , ka tikai pasmietos , jo reiz kad ar draugu kad bija jau tumšs gājām pa tukšām ieliņām uz māju pusi līdz pagājām garām mājai kur notika dubultslepkavīa... Pēc laika atskanēja no tās puses tāds dēmonisks kliedziens. Vistrakākais ir tas , ka tieši tad mēs debesīs novērojām neparastus lidojošus objektus , kas izskatijās kā zvaigzes tikai mainija uz viskautkurieni virzienus...
Bet nu pie lietas atkal , kas vakar notika. Ap pustrijiem naktī gāju gulēt kā parasti izslēdzu datoru... Kas no sākuma slēdzot ārā neizslēdzās , tāpēc atkal no gultas bija jāceļas un jāizslēdz. Tad aizgāju gulēt... Nu ne gluži. Varbūt esiet lasijuši , ka tieši 3 naktī 'dēmoni' sāk 'celties' un kaut ko darīt ko grib? Tipa pretēji 'eņģeļiem' , kas trijos dienā 'ceļas'. Tātad pirms trijiem jau likās , ka kāds ar naga galu nepārtraukti sita pa mana datora ekrānu tā vāji , ka tikai sadzirdēt var. Pēc tam arī pa grāmatu sita vai lapu... Vismaz tā likās. Es automātiski ik pēc sitiena atvēru acis un skatijos tur , bet neko nepamaniju (man ap rokām ir auksts gaiss rakstot šo visu , tikai ap rokām un kaut kas šito teikumu rakstot pie gultas sakustējās kā teicu vāji it kā pakustinātu kaut ko) Tātad neko neredzēju , bet ik pa aptuveni 10 sekudēm atkal kaut kas uzsita un tā turpinājās ilgi. Es ar spēku mēģināju aiztaisīt acis , lai iemigtu ātrāk , bet tad 'tas' palika dusmīgs (vismaz man tā liekas) un 2x stiprāk uzsita pa ekrān vai grāmatu (nevaru īsti pateikt) tad automātiski atkal atvēru acis un aizvēru cik vien ātri iespējams. Tad likās , ka skapī kāds pieklauvētu , kas ir pretēji datorgaldam. Likās , ka tas saprata , ka negribu viņu , jo domās teicu , lai liekās mierā un aizgāja , bet pēc neilga laika viss sākās no gala. Es sarijos drosmi un apsedzu segu virs galvas. Tad sāka likties , ka man kāds glaužas klāt, bet tā savādi tā it kā sajūt , bet tomēr ne. Pēc neilga laika es sastingu un nevarēju pakustēties...Tad 10 minūtes vienkārši sastindzis domāju vai šī ir mana pēdējā nakts. Tad aptuveni pēc stundas ilgstošām 'bailēm' (kopā viss šis notika stundu laikā nevis tikai sastindzis stundu tupēju) pēkšņi man visas domas par 'spokiem' pazuda un atkal varēju pakustēties , tā it kā nekas nebūtu noticis. Un uzreiz ātri aizmigu. Tas bija tik dīvaini... Tas man lika šo uzrakstīt. Ja jums ir kādi 'heitu komenti' sadomāti ko tagad uzrakstīt tad droši ej citur tos raksti nevis šeit :) Būtu forši , ja kāds ar līdzīgiem notikumiem varētu pastāstīt... 
p.s.
Nekur citur šādi trakumi nenotiek kā tikai manās mājās. Ja esmu citur tad nekas traks ,'paranormāls' nav noticis.
Bye!
Ja tā ir tiešām patiesība - tad izdomā uz kurieni pārvākties 
Bet ja nopietni, tad man kādreiz bija viena dīvaina situācija, kad nomira vecvecmāte (kuras mājā mēs ar ģimeni dzīvojām), man sāka rādīties murgi (2 tādi), katru nakti uz maiņām, katrs savādāks, bet tā, katru reizi sižets viens un tas pats. Labu laiku rādījās, liekas kādus vairākus gadus, kamēr sapratu to nozīmi.
Un pa naktīm varēja reizēm dzirdēt kā viņa staigā pa māju, precīzāk, varēja dzirdēt viņas spieķīša atsišanos pret grīdu. un kā izrādās, to dzirdēju ne tikai es, bet arī tēvs, kurš gulēja otrā mājas galā.
It kā kaut kas mazliet dīvains, cik nopratu viņa man sūtīja pareģojošos sapņus, kā brīdinājumu un ik pa laikam vēl tas notiek, bet tagad jau reti. 
heh...baigi...labi, ka ar mani nekas tāds nav noticis..laikam bet nu karo4 daži itkā spocīgi/mistiski brīži ir bijuši...1reiz biju majās (tas bij pirms vairākiem gadiem) (nesen bija mans opis nomiris) un karo4 es sēdēju pie sava galda un mācījos un vēl kko tur darīju...( pastāstīšu kā bija istabas izvietotas mana dzīvoklī lai labāk saprastu - tātad ir lielā/viesu/dzīvojamā istaba (caurstaigājama) un vienā pusē viņai uz mini koridorīti iziet un taisni ejot ir vanassistaba un pa labi ir vecāku guļamistaba un bija tur tajā laikā arī stūrī mazuļa gultiņa ( tā ar restem ķip) un pa kreisi bija mana istaba) nu vot un es biju savā istabā, majās biju viens uz to brīdi, un tad vienā momentā es izdzirdēju takā trokšņus no vecāku guļamistabas - ķip kāds ar pirkstu bruktu pa tām reestēm visas gultas garumā...bija dažas sekundes takā tās skaņas un pēc tam viss - toreiz bik itkā nobijos bet ne tik ļoti ( ja tas būtu kautkad tagad noticis tad nobītos daudz vairāk nekā toreiz 
. labi un vēlviens gadījums - sēdēju savā istabā uz gultas, par kko domāju un pēkšņi sajutu, ka ķip man kāds no aizmugures uzliek roku uz pleca...bet es iedomājos uzreiz, ka tas varēja būt mans opis ( tas pats mirušais) un es tad domās viņam pateicu - nu ko sveiks opi, atnāci ciemos? un reāli tajā brīdī jutu, ka man takā saspieda plecu bik...un pēctam es nedaudz parunājos domās ar opi...bet toreiz gan nebiju nobijies...tā ok nākamais - šitas tāds rēcīgs vairāk nekā biedējošs - karo4 biju mājās arī ļoti mazs samērā, un es stāstīju savai mammai ka ja ķip pieklauvēs pie vannas istabas durvīm tad spoki atklauvēs atpakaļ - un es karo4 ar mammu piegāju pie vannas istabas durvīm un pieklauvēju un tieši uzreiz pēc tam kaimiņi ( es ceru ka tie bija kaimiņi ) pie sienas pieklauvēja un es tik nenormāli toreiz izbijos un ielēcu mammai opā ķip ( tagd rēka par to nāk , atceroties ) un vēl cita reize - biju laukos, gulēju ( neatceros vairs kapēc) māsas istabā un māsas gultā nevis savā, un karo4 naktī vienā brīdī pagriezos uz sāniem un redzēju ka kāds pieliecies ceļos tupēja tieši blakus gultai kur gulēju - un toreiz gan diezgan izbijos un man bija bail izstiept roku un mēģināt pieskarties tam kas tas bija...sākumā man likās ka tās bija manas drēbes, kuras biju blakus uz grīdas sakrāvis, bet nē jo tās drēbes nevarētu būt tik augstu...jām toreiz mēģināju ātrāk aizmigt atkal... un arī ik pa laikam es ķip redzu, tādas melnas ēnas kas ātri paskrien man garām takā ar acs kaktiņu tikai saredzu viņas...vēl arī nesen esmu dažas naktis(vēlus vakarus) redzējis ķip vienreiz kkādu random gaismu no istabas stūra uz griestiem spīdam un vēlrezi citreiz ķip ēnu pretī gultai uz sienas nedaudz vairāk kā gultas augstumā...njā vairāk vai mazāk tass arī viss... ceru ka izlasijāt šito visu paldies ja tikāt līdz beigām 
Man par tiem sapņiem ir bijuši tādi paši kā tev Tas 3. un 4. sapnis man arī bija ( 1. nebija). Man mājās arī ir" Dzirdami soļi. Tā it kā kāds ik pa laikam soli paspertu uz priekšu kaut kur." Man tā ir tieši naktīs. "Savādas ēnas tieši gar vienu sienu (aptuveni , bet ne tieši cilvēku formā) kustas šurpu turpu ik pa laikam kaut tādām ēnam nevajadzētu būt" Dažreiz es arī redzu savādas ēnas. Parasti 16 gadu vecumā bērni vairs netic , bet es gan. 
Mans vecvectēvs ir miris jau sen un es viņu nemaz neesmu satikusi, bet naktīs viņš diezgan bieži parādās kaut arī es viņu esmu redzējusi tikai naktī un tikai 1 reizi. Kādus 5 atpakaļ es pamodos 03.12 no briesmīga murga. pēc 3-5 seundēm pēc tam es izdzirdēju smagus soļus. pie manas gultas bija baterija ( tā gaismiņa ), ārā bija piķa melna tumsa. Es ieslēdzu bateriju un tieši tajā brīdī soļi norima. Un tā kādu stundu. 
Vecāki man netic... Es tajā naktī murgoju ka mans vecvectēvs stāv divas istabas tālāk - vietā kur vieņš nomira un saka :" Zini Doresa Es nākšu Tev pakaļ ! Tā būs labāk. "
Varētu būt, ka autoram problēmas ar datoru - neslēdzās ārā, pazūd internets, varbūt trokšņi arī no tā
Autor , vari iečekot manu rakstu par ''štābiņu'' tur tu varētu palasīt , kā pie manas māsīcas notiek ( viss ir patiess )! Es ticu tādām lietām . 
Man ir simtiem tādi atgadījumi bijuši.. Tāpat, kā Tev, arī Man gan agrāk, gan tagad ļoti bieži ir murgi.. Pirms kādām pāris dienām man bija miega paralīze, kura man jau vairs neliekas atbaidoša, jo piedzīvoju to gandrīz katru otro nakti.. Ir bijušas ļoti daudz tādas, kad ir ļoti drausmīga sajūta, man apkārt stāvētv kaut kādi melni cilvēki un moca mani vienkārši skatoties man virsū. Tiešām neaprakstāmi drausmīga sajūta. Un vienā no tām reizēm es kaut kādā bezsakarā ļoti skaļi sāku smieties un it kā teicu: "Es esmu dievs, tu esi ilūzija." Bet bija tāda sajūta, it kā tie nebūtu manis paša vārdi. Un tad momentāli viss palika balts, un, kad es pamodos, kaut kādā bezsakarā, biju vienkārši neaprakstāmā ekstāzē..
Kā arī pirms pāris dienām gulēju, un sākās kārtējais murgs. Es biju savā lauku dārzā un redzēju melnu būtni ar ļoti atbaidošu cilvēka seju un ar melniem brieža ragiem, kas pateica kaut ko man pilnīgi nesaprotamā valodā, bet kaut kā, es sapratu, ko tas nozīmēja: "Klanies melnajam dievam". Un tad mani vienkārši parņēma kaut kāda panikas lēkme, un es uzreiz pamodos, bet pat tad viņa turpinājās kādu 1 minūti..
Drīkst palikt pie tevis pa nakti ? Izklausās ahu*ena Vareetu apkurīties un apsmiet šos
tātad bērni mācaties , ka pirms gulētiešanas nevajag skatīties šausmenes ja vien negribat lai jūs aizrokas sapņos staipa čakījs 
Spokus vēl neesmu satikusi un ceru, ka arī nesatikšu. Laikam, jo mazāk ticēt un baidīties no gariem, tad arī viņi paies garām. Vismaz man darbojas. Pat laikam īsti neesmu izjutusi mistiku savā dzīvē, ja neskaita līdzīgu murgu tavējiem, kas bija pārsteidzoši reāls, vai arī to, ka redzu sapņos savu mirušo skolotāju. Laikam viņš cenšas pasargāt mani, jo tie sapņi bija tik patiesi. Es bieži savā mājā dzirdu soļus no bēniņiem. Es sēdēju savā istabā un spēlēju telefonu un tad kāds ar skaļiem soļiem tā kā dauzītu kājas satigāja pa bēniņiem es ar māsu gājām skatīties vai tur kāds nav, bet tur neviena nebija. Tad es sapratu ka tur staigāja kāda pārdabiska būtne un kopš tā laika es bieži naktīs mostos un ir tāda sajūta ka mani kāds vēro.
Tev taisnība. Izklausās neticami. Iespējams Tu esi traks, bet tā jau ir tava darīšana 
Mož vnk pārcelsies? Tad uzzināsi vai tas viss bija tikai m;ajas dēļ vai arī nē. Vari pasaukt pie sevīm kādu gaišreģi/eksorcistu vai arī priesteri, lai tas svētītu māju.
