Nakts, tukšs ceļš...un pēkšņi priekšā pavīd kaut kas gaišs- mašīnas lukturu gaismā redzama tumšmataina meitene līgavas tērpā. Nošvīkst bremzes, un mašīna, zaudējusi vadību, nolido no ceļa.
Tā sākas daudzi nostāsti par "nāves ceļu" Litkarinā, netālu no Maskavas.
Apmēram pusotra kilometra garumā redzami vainagi kokos, krusti ceļa malās un sadauzītu mašīnu atliekas. Stāsta, ka zem ceļa šajās vietās ir sena kapsēta un sena kulta vieta. Citi apgalvo, ka ceļš šeit, lai arī izskatās līdzens, tāds nav, un slīpums uz ceļa malu arī ir izraisījis daudzos negadījumus. Ir daudz stāstu par spokiem, kuri pēkšņi parādās mašīnu priekšā. Ir versijas, ka tie ir avārijās bojā gājušie, citi uzskata, ka tie ir senajā kapsētā apglabāto rēgi, kuru kaulus tagad sedz asfalts. Citi vaino vietējās akmeņlauztuvēs bojā gajušos Staļina nometņu ieslodzītos vai represiju laikā nošautos pilsētiņas iedzīvotājus.
Īpaši bieži šeit redz meitenes rēgu baltā līgavas kleitā, kuru saista ar reiz šeit notikušu traģēdiju- tepat netālu atrodas tā sauktā Līgavu pļava, kur, ievērojot tradīciju, bieži ierodas jaunlaulātie. Īr ticējums, ka tie, kas atbraukdami, kaut ko atstāj šai pļaviņā, nodrošina sev laimīgu un saticīgu laulību. Visi koki šajā pļaviņā ir apkarināti krāsainam lentītēm un šampanieša pudelēm.
Bet daudzi uzska, ka šī tradīcija nav nekas labs, un tie, kas šeit ierodas, uz mūžu sevi sasaista ar šeit mītošajiem gariem...
Stāsta, ka reiz šajās vietās avārijā iekļuvusi kāzinieku mašīna,un līgava gajusi bojā. Patiešām , viena no pie kokiem piestiprinātajām plaksnītēm vēsta par līgavu,kura gajusi bojā savā kazu dienā.
Par līgavas rēgu ir ļoti daudz dažādu nostāstu- daži ir vienkārši redzējuši gaišu siluetu. kāds- puscaurspīdīgu meiteni baltā kleitā ar tumšiem matiem. Reizēm kāda figūra pārskrien ceļu. Reizēm gan vadītājs, gan pasažieri redz pilnīgi reālu meiteni baltā, kura aptur mašīnu un lūdz aizvest, pie tam izkāpj vienmēr pie akmeņlauztuvēm.
Daudzi cilvēki, kuri ir redzējuši meitenes rēgu, jeb pat viņu veduši, stāsta, ka pēc tam paši iekļuvuši avārijās.
Reizēm cilvēki šajās vietās neredz neko neparastu,bet fotouzņēmumos vēlāk parādās noslēpumainas ēnas un pat miglainas cilvēku sejas. Bez "līgavas" ir redzēts arī "vīrietis melnā uzvalkā", "vīrietis baltā" un lodveidīgi objekti.
Daži no nostastiem par šo baiso vietu.
Reiz naktī kopa ar draugiem braucām uz Litkarinu. Mašīnu uz ceļa nebija, braucu ne pārak ātri. Bet tad pēkšņi no meža , neaizbraucot līdz pagriezienam uz Volkušu, es ievēroju mašīnas lukturu gaismu, kura brauca uz manu pusi. Es uzspiedu uz gāzes, lai paspētu izsprukt no sadursmes. Pēc noteikumiem mašīnai vajadzēja man dot ceļu, bet tā arvien ātrāk tuvojās krustojumam. (Tā man likās) Tikai ne krustojuma, ne meža ceļa šajā vietā nebija un nekad nebija bijis, un pēdējā brīdī mašīna vienkārši pazuda! Tādas bailes es nebiju jutis nekad dzīvē. Varbūt es būtu domājis, ka viss man tikai rēgojas, bet, kad līdzās ar pārbiedētu seju sēdošais draugs man pavaicāja, vai redzēju mašīnu, nu man kļuva ļoti nelabi ap dūšu!
"Nedaudz vairāk kā gadu atpakaļ es kopā ar draugu braucu pa Litkarinas ceļu. Nakts, mašīnu nav. Nolēmu pajokot "Tūlīt uz ceļa parādīsies spoks!" Un piesaucu...Nobraucām vēl metrus divdesmit. Tieši mašīnai ceļā stāvēja puscaurspīdīga sieviete garā tērpā kā no baltas miglas. Es bremzēju, bet bija jau par vēlu. Mēs pārbraucām viņai pāri. Apstājāmies, izkāpām no mašīnas, kaut arī bijām pārbijušies. Neviena vairs nebija. ”.
"Bija silta vasaras nakts. No purva gar ceļa malām cēlās migla. Kā es gadījos ceļa pretējā pusē, pat nesapratu- krusti ir praktiski tikai vienā ceļa pusē, un es pēkšņi tajā pusē arī izrādījos. Labi, ka neviens nebrauca uz Litkarinu..."
Labais jautājums- vai ir kaut kas, kas līdz pret "nāves ceļiem" un "melnajiem punktiem"?
Izrādās, ka ir! Litkarinas gadījuma tas bija kārtīgs ceļa remonts, ātruma ierobežojumi, četri "gulošie policisti" trases bīstamajā daļā- un- jauni krusti ceļmalās jau esošajiem vairs nepievienojas...
Tikko par šo rādija tv3,ja intresanti,tapec mekleju ari,un tiesam tur ir ta sieviete,bet ar garu kazu kleitu un baltu plivuru,un katru dienu cilveki brauc gar kauliem
nu un ta bija tiešam
