local-stats-pixel

Liktenīgais skrējiens15

62 2

1873.gada 3. septembrī anglis Džeimss Vorsons noslēdza derības ar savu biedru - sportistu grupu. Viņš apņēmās noskriet no Lemingtonas grāfistes līdz Koventrijas pilsētai. Attālums no starta līdz finišam bija 32 kilometri. Džeimss lielījās, ka šajā distancē uzstādīšot jaunu rekordu. Skrējiena laikā Džeimsu pavadīja viņa draugi Hammersons Bernzs un Barhems Vaizs, kuri pārvietojās zirgu vilktos divričos. Viņiem līdzi bija fotokamera,lai varētu iemūžināt Vorsona skrējienu. Džeimss mierīgi skrēja pa ceļa vidu divričiem pa priekšu. Hammersons un Barhems, sēžot ratos, malkoja alu un laiku pa laikam nofotografēja
Nākamo rekordistu. Taču vienā brīdī ar Džeimsu notika kas tāds, ko nav iespējams izskaidrot, raugoties no veselā saprāta un fizikas likumiem. Skriedams Vorsons atskatījās, paklupa, iekliedzās un pazuda. Vairāk viņu nekad neviens neredzēja. Barhems Vaizs policijā notikušo izklāstīja šādi ; Kad Vorsons paklupa, tad tā vietā, lai nokristu zemē, kam it kā bija jānotiek, un ko mēs gatavojāmies redzēt, bet tas nenotika, viņš vienkārši izgaisa. Viņa ķermenis nesaskārās ar zemi, bet gan vienkārši izkūpēja gaisā. Vorsona pazušanas vietā viņa draugi veica vairākus foto uzņēmumus. Tajos skaidri redzami viņa apavu atstātie nospiedumi. Pēdas negaidīti izzuda pussoli..
Policija fiksēja jaunā sportista pazušanu. Un vēl - dienesta suņi, kurus gribēja iesaistīt meklēšanā, atteicās tuvoties vietai, kur izgaisa jauneklis, cenšoties izrauties kinologiem no rokām un izmisīgi rejot.. Ps. Rakstu veidoju testējot kā ir uz telefona rakstīt, ja kāda kļūda lūdzu ziņojiet izlabošu! Ja nākamo daļu ar kādu līdzīgu stāstu vēlaties, ziņojiet! :)

62 2 15 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv
Reklāma

Komentāri 15

0/2000
Cilvēki to nezin un par visām varītēm mēģina noliegt, ka matērija, kurā mēs atrodamies un dzīvojam, kura ir mums visapkārt, ir nestabila un "ļodzīga". Te jau protams bļaus, ka tā nav taisnība un, ka tas nav iespējams, jo fizika to neatļauj, bet... Mūsu matērijā ( pareizāk laikam būtu teikt - dimensijā ) ļoti bieži rodas anomālās zonas t.i. - caurumi, kuru parādīšanos zinātne vēl nav izkaidrojusi. Dažreiz mūsu matērijā notiek tā sauktie "matērijas izkropļojumi". Tas ir apmēram tā - visu mūžu kādā lielā pilsētā pulksteņi iet gandrīz vienlaicīgi ( telefonos, uz ielām, modinātāji u.c. ), nu varbūt tur kādam arī par kādu minūti divām laiks atšķirās - tas nav būtiski. Nu laiks visiem iet vienādi, bet kādu rītu visi pulksteņi sajūk - vienam iet kā gājis, citam atpaliek par stundu, divdesmit minūtēm, pusstundu, citam atkal skrien uz priekšu par desmit, trīsdesmit un simtdivdesmit minūtēm. Ir gadījumi, kad pulksteņi apstājas pa visam ( pilnīgi visi, un tie, kuri atrodas matērijas izkropļojumu zonā ). Gadījumi pasaules vēsturē tādi ir nedaudzi, bet tomēr ir. Matērijas un dimensijas ir diezgan saspiestas lietas un kaut kas bieži provocē pārlieku lielu tuvību un tāpēc pastāv teorija, ka matērijām spēcīgi sakļaujoties, rodās matērijas izkropļojumi. Šī tāda neliela atkāpe ( oficiāli tas īsti pierādīts nav, bet nevajag ķērkt, ka tas nav iespējams. Kā teicis gudrs filozofs - "Robeža ir tikai galvā, ārpusē tādas nav." ) Runājot konkrēti par šo vīrieti - iespējams, ka viņš ir iekļuvis kādā matērijas izkropļojumu zonā, vai iekritis "dziļā" matērijas bedrē, kas to varētu aiznest citā dimensijā, vai laikā, bet varbūt sadalīt atomos. "Neispējamā uz zemes nav, ir tikai neiespējami to noliegt."
5 0 atbildēt
sazin kadu magiju vai teleportu tas skrejejs izmantoja :D
2 0 atbildēt

Un tikai viena bilde?

1 1 atbildēt

Vaitad 1873. gadā bija fotoaparāt? Pat ja bija, gadijumā nebija tā pagrūti pārnēsāt milzīgu fotoaparāt kurš uzņem bilfi pa 5 minūtēm?

0 0 atbildēt

👍

0 0 atbildēt

👌

0 0 atbildēt