Ļaunuma impērija: vai kodolkarš ir neizbēgams?2

Ziemeļkoreja izplatījusi skarbu paziņojumu ar draudiem pārvērst Dienvidkoreju drupās, izmantojot "daudz varenākus trieciena līdzekļus nekā kodolieroči". (2008.gada 29.oktobris)

Iemesls - "Ziemeļkorejas armijai un tautai krīt uz nerviem melīgās skrejlapas". Režīmu nokaitinājušas dienvidkorejiešu aktīvistu skrejlapas, kurās tiek izteikti minējumi par Ziemeļkorejas līdera Kima Čenira veselības stāvokli un kuras Ziemeļkorejas teritorijā tiek nogādātas ar gaisa balonu palīdzību. Tajās pieminēta aizliegtā tēma – Ziemeļkorejas līdera Kima veselība. Viņš esot pārcietis trieku, pēc kā viņam veikta smadzeņu operācija.

Šī ir situācija, kas jau vairākkārt modelēta fantastikas un spriedzes filmās: kodolieroči plānprātiņu rokās.

2009.gada 25.maijs
Phenjana veic pazemes kodolizmēģinājumu, kura mērķis ir nodemonstrēt Ziemeļkorejas kodolpotenciālu ārējo draudu gadījumam, kā arī "lai pastiprinātu valsts pašaizsardzību". Veiktā kodolizmēģinājuma jauda tiek lēsta ap 20 kilotonnu – tātad šis ierocis ir tikpat spēcīgs, kā atombumba, ko ASV pēc II pasaules kara nometa uz Nagasaki.

Dažas stundas pēc kodolizmēģinājuma Ziemeļkoreja izšauj arī trīs tuvas darbības rādiusa ballistiskās raķetes.

Phenjana jau nedēļām ilgi bija draudējusi, ka atbildēs uz ANO paziņojumu, kurā tika nosodīta tālās darbības raķetes palaišana aprīlī. Nosodījumu Ziemeļkoreja uzskatīja par netaisnīgu un solīja vairs nepiedalīties sešpusējās sarunās ar Krieviju, Ķīnu, Japānu, Dienvidkoreju un ASV.

Šādu Phenjanas rīcību nosodīja gan pasaules lielākās valstis un starptautiskās organizācijas, gan tās kaimiņi.

2009.gada 26.maijs
Ziemeļkoreja izšauj vēl divas īsa darbības rādiusa raķetes. Dienvidkoreja paziņo, ka kļūst par pilntiesīgu ASV vadītās iniciatīvas locekli. Dienvidkoreja līdz šim bija tikai novērotāja PSI, baidoties ar pievienošanos sadusmot savu kaimiņu.
Ziemeļkorejas vadība par atbildi piedraud uzbrukt Seulai.

Notikušais radījis apmulsumu starptautiskajā sabiedrībā, kas gadiem ilgi ir gan piedāvājusi ekonomisko palīdzību, gan piemērojusi sankcijas Phenjanai, lai panāktu, ka tā atsakās no kodolprogrammas. Tomēr ilgie pūliņi nav bijuši sekmīgi.

Tas, ka Ziemeļkoreja ne tikai nesadarbojas, bet arī attīsta savas tehnoloģijas, ir raisījis bažas, ka režīms ekonomiskās problēmas risinās, pārdodot šīs zināšanas un tehnoloģijas citiem režīmiem.

2009.gada 27.maijs
ANO Drošības padome ir vienbalsīgi nosoda Ziemeļkorejas pirmdien veikto pazemes kodolizmēģinājumu. Phenjanas rīcība ir izaicinājums Drošības padomes kā efektīvas institūcijas reputācijai, tāpēc sagaidāms, ka tā varētu pieņemt stingru rezolūciju. Ziemeļkorejai ir jārēķinās ar spēcīgu pretdarbību: "Reakcijai ir jābūt pietiekami nopietnai, jo uz spēles ir likta Drošības padomes autoritāte. Stingras ANO Drošības padomes rezolūcijas pieņemšana ir neizbēgama."

2006. gadā pieņemtajā rezolūcijā Ziemeļkorejai tika aizliegts veikt tālākus kodolizmēģinājumus un pret to tika noteiktas finansiālas sankcijas un daļējs tirdzniecības embargo. Tomēr līdzšinējā pieredze ar Ziemeļkoreju liek secināt, ka pret šo režīmu efektīva nav bijusi neviena politika.

Krievijā tiek veikti preventīvie drošības pasākumus nekontrolējamas notikumu attīstības gadījumam Korejas pussalā, trešdien aģentūrai "Interfax" pavēstīja avots Krievijas drošības struktūrās.

2009.gada 28.maijs
ASV un Dienvidkorejas bruņotajos spēkos ieviests paaugstinātas kaujas gatavības režīms pēc tam, kad Ziemeļkoreja paziņoja, ka vairs neuzskata par saistošu 1953. gada pamiera vienošanos ar Seulu, ar kuru tika izbeigts Korejas karš. Savukārt ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone paziņoja, ka ASV pildīs savu solījumu un pasargās Dienvidkoreju un Japānu.

Jau vēstīts, ka Phenjana no 1953. gada pamiera vienošanās izstājās, jo Dienvidkoreja iesaistījusies ASV vadītajā starptautiskajā struktūrā, kuras uzdevums ir vērsties pret masu iznīcināšanas ieroču nelegālu izplatīšanu.

2009.gada 30.maijs
Dienvidkoreja ziņo, ka Ziemeļkoreja uzsākusi gatavošanos arī tālas darbības rādiusa raķetes izmēģinājumam, kas varētu notikt tuvāko divu nedēļu laikā - vilciens ar tālas darbības rādiusa raķeti ticis pamanīts pie ieroču pētniecības centra netālu no Phenjanas, ziņo izlūkdienests izlūkdienestos. Raķetes novietošanai uz palaišanas platformas un tās sagatavošanai startam varētu būt nepieciešamas divas nedēļas.

ASV aizsardzības ministrs Roberts Geitss paziņo, ka Vašingtona nepacietīs ar kodolieročiem bruņotu Ziemeļkoreju. "Mēs nestāvēsim klusējot malā, kamēr Ziemeļkoreja attīstīs spēju nest iznīcību jebkuram mērķim reģionā vai mums," uzrunājot savus Āzijas valstu kolēģus, kas pulcējušies Singapūrā, norāda Geitss.


Korejas konflikta vēsture

Sadarbojoties ar tādām neprognozējamām valstīm kā Ziemeļkoreja, pamata noteikums ir tāds, ka noteikumu nav, raksta BBC. Ziemeļkorejai, pēc Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta datiem, ir miljons karavīru liela armija, vairāk nekā četri tūkstoši tanku un 18 tūkstoši artilērijas vienību. Tāda veida iebrukums kā Irākā šeit nav iespējams. Kopumā tas nozīmē, ka pasaules valstu iespējas pret Ziemeļkoreju vērsties ar spēku ir ierobežotas.

Nav darbojušās arī citas pieejas, kas līdz šim ir izmēģinātas ar šo režīmu. Sākotnēji tas bija karš. 1950. gadā Ziemeļkoreja uzbruka Dienvidkorejai, un ANO Drošības padome atļāva pret šo režīmu vērsties militārā ceļā. Tas bija iespējams, jo Padomju Savienība, kas Ziemeļkoreju atbalstīja, tanī laikā Drošības padomi boikotēja. Karš beidzās 1953. gadā, un tā laikā situācija kopumā daudz nebija mainījusies – Korejas pussala joprojām bija sadalīta.

Nākamais risinājums, ko pārējā pasaule mēģināja, bija izolācija. Tomēr Ziemeļkoreja, pateicoties Ķīnas un Padomju Savienības atbalstam, tika galā arī ar to. Ķīnas un Padomju Savienības dēļ Ziemeļkoreju neizdevās uzvarēt arī kara laukā. 1961.gadā Pekina un Phenjana parakstīja paktu, kurā sola viena otrai palīdzēt militāra iebrukuma gadījumā. Tas joprojām ir spēkā.

Pagājušā gadsimta 90. gadu vidū valstis pārgāja uz diplomātiskiem risinājumiem. B. Klintons vērsās pie bijušā ASV prezidenta Džimija Kārtera, kurš devās uz Ziemeļkoreju, lai piedāvātu tai ļoti nepieciešamo degvielu apmaiņā pret kodolprogrammas apturēšanu. Kad degviela Ziemeļkorejai tika nosūtīta, tā no vienošanās atteicās. Sākot no šā brīža, Ziemeļkoreja ir rādījusi, ka vārdos tā ir gatava vienoties, tomēr pēc tam no saviem vārdiem atsakās.

To, cik neparedzams ir Ziemeļkorejas režīms, parādīja arī 25.maija izmēģinājuma negaidītība – ASV ar visiem saviem spiegošanas pasākumiem nebija izdevies uzzināt, kam valsts gatavojas, raksta žurnāls Time. ASV prezidents Baraks Obama Dienvidkorejas un Japānas valdībai ir apstiprinājis, ka konflikta gadījumā aizsargās sabiedroto valsti, raksta AP. Vašingtonai nav daudz citu iespēju, ko tā var izmantot, vēršoties pret Ziemeļkoreju, kas jau gadiem ilgi tiek sodīta ar starptautiskām sankcijām un ir atkarīga no ārvalstu palīdzības, lai pabarotu savus 23 miljonus cilvēku. Vēl vairāk padziļināt komunistiskās valsts izolāciju ir grūti, turklāt nav pazīmju, ka tās režīmam tas kaut ko izteiktu.

Viena no lielākajām palīdzības sniedzējām ir Ķīna – tā Ziemeļkorejai piegādā pārtiku, degvielu un citas nepieciešamās preses, Ķīna tai ir nozīmīga tirdzniecības partnere. Tomēr Ķīnas līderu atklāti paustos aicinājumus atturēties no raķešu šaušanas un kodolizmēģinājumiem Ziemeļkoreja ir ignorējusi.

Vai šoreiz pasaulei izdosies izvairīties no postošo kodolieroču lietojuma? Pagaidām notikumi nav prognozējami, Ziemeļkorejas vadītāji uzvedas drīzāk kā traks dzīvnieks nevis saprātīga būtne. Bēdīgākais, ka Ķīna ar līgumu apsolījusi militāru atbalstu agresīvajai Ziemeļkorejai, bet ASV - Dienvidkorejai.

Iespējams, spilgtāk par vārdiem abas Korejas raksturo to galvaspilsētu vīzijas (attēlā)
________________________________________________________________________