Ļaunuma apsēstas lietas45

GLEZNA. 1972. gadā amerikāņu mākslinieks Bils Stounhems radīja gleznu no kādas savas bērnības fotogrāfijas. To atrada mākslinieka bērnības mājās. Vispirms gleznu parādīja kādam Losandželosas mākslas galerijas īpašniekam, kurš neilgi pēc tās apskatīšanas nomira. Tad glezna nonāca pie aktiera Džona Mārlija. Pēc aktiera nāves, viņa tuvinieki gleznu atrada izgāztuvē un paņēma to pie sevis. Jau pirmajā naktī četrus gadus vecā meitiņa ieskrēja pie vecākiem raudādama; viņa apgalvoja, ka bērni, kas attēloti gleznā, kustoties. Nākošajā naktī viņa stāstīja, ka jutusi, kā tie stāv aiz istabas durvīm. Vēlāk tēvs meitas guļamistabā ielika kameru, kas ieslēdzas, sajūtot kustības. Nakts laikā kamera vairākas reizes ieslēgusies, tomēr ieraksts dīvainā kārtā bijis sabojāts. Glezna tika nodotat eBay izsolē. Šeit daudzi cilvēki apgalvoja, ka, apskatot gleznu, viņiem pasliktinās pašsajūta. Gleznu tomēr iegādājās kāds mazas pilsētiņas mākslas galerijas īpašnieks. Pats mākslinieks neko dīvainu neizjūt un joprojām nesaprot, kāpēc glezna izpelnījusies tādu uzmanību. Jau daudzus gadsimtus ik pa brīdim tiek atklātas kādas nolādētas gleznas. Piemēram, raudošā zēna gleznas, kas tika atrastas Anglijā sadegušās mājās. Viss bija iznīcināts, tikai gleznas bija neskartas. Drīz vien tās savu uzmanību pievērsa ar to, ka katrs, kurš šo gleznu ienesa savā mājā, drīz palika bez tās. Ne no kā izcēlās ugunsgrēki. Gleznas vēlāk sadedzināja sārtā.

DĪVĀNS. Francūziete Mišela Lurjē kādā izsolē Luvrā nopirka nelielu dīvāniņu. Jau no paša sākuma viņa juta nelāgas žņaugšanas sajūtas katru reizi kā uz tā apsēdās, centās atpūsties vai palasīt grāmatu. Sapratusi, ka ar dīvānu nekas nesanāks, viņa to pārdeva pazīstamam antikvāram. Pēc mēneša Mišela uzzināja par šausminošo traģēdiju, kas piemeklēja antikvāru. Viņš uz dīvāna bija aizmidzis un miegā nomiris neizskaidrojamu iemeslu dēļ. Vēlāk Mišela uzzināja, ka dīvāns bijis viens no tiem nedaudzajiem, kas atradās telpā, kur pāris minūtes pirms pakāršanas uzturējās franču ienaidnieki. Ļoti iespējams, ka ieslodzīto pirmsnāves emocijas un sajūtas tika atstātas dīvānā.

DOLL HOUSE. Francisko no Bolīvijas vēlējās sagādāt prieku savām meitām un iegādājās leļļu māju ar 15 burvīgām lellēm. Mājiņā viss bija izgatavots miniatūrā veidā. Tā nudien bija skaista. Pirmajā naktī, izdzirdot troksni un ieslēdzot gaismu, meitenes redzēja, kā viena lielāka lelle piekauj mazāku. Viņas pamodināja vecākus, tomēr kad vecāki nāca skatīties, viss bija kluss un mierīgs. Nākamajā naktī meitenes kļuva par kaujas lieciniecēm starp visām mājiņā esošajām lellēm. Viņas tās centās apturēt , taču lelles pretojās, uzbruka meitenēm un pat sakoda tās. Dzirdot kliedzienus, atskrēja vecāki, ieraudzījaja meiteņu asiņojošās brūces, kā arī leļļu kautiņu. Nekavējoties leļļu māja tika ieslēgta aiz atslēgas. Nākamajā rītā Francisko devās uz baznīcu, sarunāja mācītāju, lai tas nosvēta māju un leļļu namiņu izmeta. Tomēr liels bija ģimenes šoks, kad nākošajā naktī leļļu namiņš bija tajā pašā vietā, kur pirms tam, pie kam sadusmotās lelles atkal uzbruka bērniem. Tad francisko devās pie ekstrasensa, kurš pateica, ka lellēs ir iemiesojies dēmons un ieteica namiņu ar tā iemītniecēm sadedzināt. Par laimi, tas ģimeni atpestīja no baismīgajām rotaļlietām uz visiem laikiem. Lai cik tas neticami būtu, tas nav vienīgais gadījums, kad lelles uzbrūk cilvēkiem. Luīza Karduča savai meita nopirka lelli Kenu, kas dzīvokli pārvērta par īstu elli. Tas mēdījās un kāvās, un saimnieces gandrīz noveda līdz neprātam. Viss beidzās, kad eksorcists nosvētīja māju, sadedzināja lelli un pelnus apraka dziļi zemē. Īrijā kāds arhitekts vārdā Maikls palika pa nakti pie savas draudzenes. Viņa zem sava spilvena turēja Bārbiju. No rīta lelle atradās Maiklam blakus un viņa ķermeni klāja sīki zilumi un kodumi. Anomālo parādību eksperti saka, ka tādi gadījumi patiesībā ir daudz, kad lelles uzbrūk cilvēkiem, tikai tie, kam kaut kas tāds atgadās, to nestāsta, jo baidās, ka viņus uzskatīs par jukušiem un tāpat neticēs.

GULTA. Kāds nelielas viesnīcas īpašnieks Alonso Selja nemaz nenojauta, ko izdara, iegādājoties divvietīgu, labākās kvalitātes gultu. Katrs jaunlaulātais pāris, kas pavadīja tajā nakti, gāja bojā. Pirmie upuri bija franču pāris Marina un Luijs. Nākamajā rītā, pēc baismīgajā gultā pavadītās kāzu nakts, viņi jutās lieliski un pat lielīja gultu saimniekam. Taču pēc pāris stundām Marina un luijs vairs nebija dzīvo vidū. Pēc brokastīm jaunlaulātie ar iznomātu mašīnu devās kalnos, kur neizskaidrojamu iemeslu dēļ mašīna nobrauca no ceļa un aizdegās. Jaunie cilvēki gāja bojā. Nākamie upuri bija spāņu tirgotājs un viņa sieva, kuri pēc jauki pavadītas nakts tika zibens sasperti zem ozola. Ogļracis Žozē un viņa kundze pēc gulēšanas „Nāves gultā” devās uz Barselonu. Tur viņus abus tajā pašā dienā nogalināja kādi laupītāji uz ielas. Gulta savu slikto slavu ieguva pēc Austrālijas amatpersonas Randala un viņa sievas nāves. Arī viņi pavadīja jauku nakti, paēda brokastis un devās pastaigā. Saimnieks Alonso sajuta nemieru, kad viņi neatgriezās uz pusdienām un vakariņām un tūdaļ zvanīja policijai. Viņus atrada 200 m no viesnīcas, bet nāves iemeslu neizpauda. Gultu aizveda un izpētīja, tomēr neko īpašu neatrada. Policija to nespēj izskaidrot.