Latvju dievības16
140
0
Māru uzskata par Pasaules māti, tādēļ bieži vien dēve arī par Zemes māti, Jūras māti, Ūdens māti,Meža māti, Veļu māti (viņa atbild par visām šīm sfērām). Šī dievība simbolizē materiālo pasauli, zemi. Māra ir auglības dieviete, tādēļ sievietes lūdza palīdzību Mārai. Uzskatīja, ka Māra atbild arī par govīm, pienu (senlatvieši nodarbojās ar lopkopību, tādēļ šī dievība bija ļoti nozīmīga. Pateicībā cilvēki pacienāja ar pienu zalkti, kurš simbolizē Māru).Māra arī bija Dieva sieva .Mārai bija liela nozīme ikdienas dzīvē
Dievs simbolizē debesis. Viņš ir visa radītājs, kārtības uzturētājs - viss pasaulē notiek pēc viņa gribas. Dievs cilvēkiem dod svētību, palīdz viņiem, soda par pārkāpumiem. Pēc nāves cilvēks dosies pie Dieva.Dievs folklora bieži mānijis Velnu (jeb Jodu), Attēlots parasti ,kā vecs večuks ,kurš pāŗbauda cilvēka labsirdību.
Reklāma
Tā pat, kā citās kultūrās, arī senajiem latviešiem bija trīs likteņdieves -Laima,Dēkla un kārta.
Laima lemj cilvēka mūža gaitu, cilvēka likteni, pavada cilvēku visu viņa mūžu.
Dēkla lemj likteni jaundzimušajam bērnam, piedalās arī precību kārtošanā.
Kārta kārto cilvēka likteni.
Dainās minēts, ka Laima tek basām kājām, vaļējiem matiem, ar zaļu bērzu vai liepu zaru slotiņu padusē, svētkos tērpjas greznās drēbēs un zelta kurpēs, bet reizēm parādās kā balta vai melna vista, reizēm kā zila vai melna čūska
Pērkons
Šis dievs atbild par laika apstākļiem - par lietu. Tā kā senie latvieši nodarbojās ar zemkopību, tad šis dievs viņiem bija ļoti nozīmīgs (ja ilgstoši nelīs lietus, izkaltīs zāle - lopiem nebūs barības, nokaltīs stādījumi - nebūs ražas).Pērkons bija arī spēka simbols ,ko vīri pielūdza pirms kaujas ,vai pirms smaga darba.Jaunajiem latvju zēniem parasti tika dots ,perkons krusta grebum ,lai atbaiditu Jodus un ļauta augt stipriem.
Jumis
Atbild par auglību, labklājību, bagātību. No Jumja bija atkarīgs ražas apjoms, bet no ražas apjoma - saimes labklājība. Rudenī, pēc ražas novākšanas, Jumim ziedoja daļu no novāktās ražas.Juma zīme tika likta uz mājām ,kā svētiba.
Reklāma
Ūsiņš
Iesākumā Ūsiņš bija gaismas dievība. Arī pavasara atnākšanu saistīja ar Ūsiņu. Bet vēlāk šī dievība tiek pieminēta kā bišu un zirgu aizgādnis (sākotnējās nozīme zināmā mērā saglabājas - pavasarī mostas bites, zirgi uzsāk darba cēlienu, kas ilgs līdz rudenim).Ūsiņš varētu ,būt saules vedējs kā grieķu Hēlijs
Velns saukts arī par Jodu un Jupi
Pārvalda tumšo un ļauno. Velns ir pazemes un veļu valdnieks lētticīgs, vientiesīgs, viegli uzvarams ne tikai Dievam, bet arī cilvēkiem. Velns simbolizēja materiālo dzīvi ar tās nesakārtotību.Velns bieži nonāca kaujas starp Pērkonu un viņa dēliem ,un parasti cīņas bija neizšķirtas. Šis dievs ir kopīģs visām baltu tautām. Velns bieži parādijas latviešu folklorā.
Tev patiks šie raksti
