Pirmo 5 dienu laikā viss bija kārtībā. Pētāmie objekti uzvedās normāli. Zinātnieki bija viņus pārliecinājuši, ka, ja tie spēs izturēt 30 dienas bez miega, tie tiks atbrīvoti (Kas bija tīrākie meli). Objekti sarunājās par savu traģisko pagātni, un, kad eksperiments ilga jau ceturto dienu, to nostāsti kļuva aiz vien drūmāki un baisāki.
Pēc 5. dienas viņi sāka žēloties par apstākļiem ap viņiem un izjuta neizskaidrojamu paranoju. Objekti pārtrauca jebkādu kontaktu savā starpā, katrs no viņiem sāka čukstēt kaut ko mikrofonos vai iluminatoros. Tā vien likās, ka viņi pēkšņi nolēma, ka tādā veidā spēs iegūt zinātnieku uzticību un brīvību. Pētnieki nolēma, ka tas ir tikai gāzu maisījumu blakusefekts…
Pēc 9. dienas viens no pētāmajiem objektiem sāka vājprātīgi skriet cauri visam kambarim un kliegt pilnā balsī. Viņš bez apstājas kliedza 3 stundas, kad viņa balss saites neizturēja un pārplīsa. Taču pat tad viņš centās kliegt, izdvešot tikai vārgas skaņas. Zinātniekus izbrīnīja tas, kā reaģēja pārējie, vai arī labāk sakot – nenoreaģēja. Viņi turpināja sarunāties, kad pēc pāris sekundēm sāka kliegt jau cits pētāmais objekts. Divi, kuri neizdvesa no sevis ne skaņas, paņēma grāmatas un sāka to lapaspuses ieziest savās fekālijas, vēlāk smērējot tos uz iluminatoriem. Un pēkšņi kliedzieni apklusa.
Tas pats notika arī ar čukstiem…
3 diennaktis bija pārgājušas. Zinātnieki pārbaudīja mikrofonus katru stundu, lai pārliecinātos, vai tie joprojām darbojās, jo no telpas, kur atradās 5 cilvēki, netika izdvesta ne skaņa. Skābekļa patēriņš kamerā bija tik liels, cik nepieciešams, lai 5 cilvēki spētu izdzīvot. Īstenībā, tā patēriņš bija tāds, ko izmanto intensīvi sportojot. 14. dienas rītā zinātnieki nolēma izdarīt to, ko nekad nebūtu darījuši, ja ne šis klusums no kameras. Viņi nolēma ieiet telpā ar pētāmajiem, cerēdami iegūt vismaz kaut kādu reakciju.
Viņi iesaucās: ”Mēs ieiesim kambarī, lai pārbaudītu, vai darbojas mikrofoni. Atejiet no durvīm un apguļaties uz grīdas, rokas aiz galvas. Tas, kas to neizdara, uz vietas tiek nošauts. Sadarbošanās dos vienam no jums brīvību.”
Zinātnieki bija pārsteigti, kad no kameras izdzirdēja tikai vienu frāzi: „Mēs vairs nevēlāmies brīvību...”
Zinātnieki un karavīri bija apjukuši. Viņi nezināja, kā reaģēt, tāpēc nolēma, ka naktī viņi ieies kamerā.