Lielākā daļa cilvēku pieņemto likumu kodeksu sākas ar atziņu, ka „neviens nevar aizbildināties ar likumu nezināšanu”, un likuma pārkāpšana nezināšanas dēļ cilvēku neattaisno. Tajā pašā laikā lielākā daļa cilvēku dzīvo Kosmosā bez jebkādām zināšanām par kosmiskajiem likumiem, tos savā dzīvē pārkāpdami ik uz soļa, ar katru savu rīcību, vārdu un domu, – un brīnās, ka dzīve ir pilna nelaimju, likstu vai negaidītu satricinājumu.
Kurš gan ir vainīgs, ja mums, dzīvojot Kosmosā, nav ne mazākā priekšstata par likumiem, kas tajā valda? Dzīvodami kādā valstī, mēs taču atzīstam, ka ir nepieciešams zināt šīs valsts likumus. Tad tikpat svarīgi ir zināt likumus, kas augstāki par valstu likumiem, jo tie aptver pilnīgi visu.
Cilvēku veidotos likumus var atcelt un tos var arī pārkāpt, bet kosmosa likumus – nekad. Kosmoss nezina, ko nozīmē ideja „pārkāpt likumus”. Lai arī kas tiktu darīts, likums paliek nemainīgs. Kosmosa likumi ir kā nesatricināmas klintis, pret kurām ūdens viļņi pašķīst.
Kad zinām Visuma likumus, šie paši likumi var mums palīdzēt. Tie var kļūt par mūsu kalpiem, augšupvirzītājiem. Likums var kļūt par glābēju, kad mēs to pārzinām. Kosmisko likumu zināšana sniedz atbildes uz visiem Esības pamatjautājumiem.
Kosmiskie likumi ietverti senatnes ezotēriskajās zinībās. Viedie skolotāji un guru ir veidojuši grāmatu sējumus, kuros varam iepazīties ar pārpasaulīgajām gudrībām. Lielie skolotāji apliecinājuši domas spēku, dzīves nepārtraukto spēku esamību un Esību gan Indijā, gan Ēģiptē, gan Ķīnā un Irānā un pēc tam arī Eiropā. Un arī tagad, pat pēc gadu tūkstošiem, mēs atkal varam atgriezties pie Esības kosmiskajiem pamatiem, lai sakārtotu savu pasauli.