Balstoties uz iedvesmotajiem Svētajiem Rakstiem, Baznīcas mācību un teoloģisko refleksiju, var atbildēt, ka reizi dāvātais cilvēkam sargeņģelis viņu nekad nepamet, bet paliek ar viņu vienmēr. Tātad, kad cilvēks nomirst, viņa sargeņģelis cilvēku nenodod un „nepāriet” pie kāda cita cilvēka.
Mēs ticam, ka cilvēka nāves brīdī sargeņģelis „aiziet” atpakaļ pie Dieva un atrodas tur, baudot debesu laimi. Tā ir iepriecinoša patiesība, kura norāda uz to, ka katrs cilvēks ir īpašs un vienreizējs.
Svētie Raksti daudzās vietās atgādina, ka katrs cilvēks, kurš izgājis no Visuvarenā rokas, ir īpašs, neatkārtojams un pats svarīgākais. Neviens un nekas nespēs viņu aizvietot. Jēzus Kristus atdeva savu dzīvību par katru no cilvēkiem un katru Viņš vēlas redzēt savā kopienā mūžībā. Ņemot vērā šo atsevišķā cilvēka īpašo dabu, Dievs katram piešķir sargeņģeli, kurš ir tikai šī viena cilvēka sargeņģelis, un kurš pēc cilvēka nāves atgriežas Dieva troņa priekšā.
Šajā vietā var kāds jautāt vai tiešām ir tik daudz sargeņģeļu un to pietiek visiem cilvēkiem, kas dzīvoja, dzīvo un dzīvos uz zemes? Jā! Patiesi, Dievs aicinājis tik lielu eņģeļu skaitu, cik liels ir cilvēku skaits pasaulē. Tāpēc katram cilvēkam, neskatoties uz to, kur un kad dzīvojis, ir savs personīgais sargeņģelis, kurš paliek cilvēkam uzticīgs uz mūžiem, nekad viņu nepieviļ un vienmēr viņam kalpo. Sargeņģelis nav kalps „diviem kungiem”.
