Krišna apraksta arī īstu karma jogu, kas savā darbībā sasniedzis apgaismību."Tam, kas darbojas, netiecoties baudīt sava darba augļus, piemīt visa zināšanu pilnība. Par tādu cilvēku gudrie saka, ka visas viņa darbības sekas sadegušas pilnīgās zināšanas ugunī.Brīvs no piesaistes sava darba augļiem, vienmēr apmierināts un neatkarīgs, viņš neizdara karmiskas darbības, kaut arī strādā, rokas nenolaizdams. Kad cilvēks, kam ir dievišķa apziņa, redz, dzird, jūt, sajūt smaržas, ēd, staigā, guļ vai elpo, viņš vienmēr zina, ka pats neko nedara. Viņš zina: kad viņš sarunājas, iztukšo zarnas vai piepilda kuņģi, atver vai aizver acis, tad vienkārši materiālās maņas mijiedarbojas ar uztveres objektiem, bet viņš pats nav saistīts ar visu to.Tāpat kā ūdens nesamērcē lotosa lapu, grēks nekad neaptraipa to, kas izpilda savu pienākumu bez pieķeršanās sava darba augļiem, ziedodams tos Augstākajam Kungam.Pilnīgs jogs saskata Mani visās dzīvajās būtnēs, bet visas dzīvās būtnes viņš redz Manī. Patiešām, dvēsele, kas apzinājusies sevi, visur redz Mani, vienoto Augstāko Kungu.Tas, kas redz Mani visā esošajā un visu esošo redz Manī, nekad Mani nezaudēs, un nekad viņš nebūs zudis Man."
J. Blavatska darbā "Karma jeb Cēloņu un seku likums" arī apraksta karma jogu kā atbrīvošanās ceļu no karmas."Pašaizliedzīga darbība bez domām par sevi izraisa cilvēka iekšējo izaugsmi, nesavtīgums attīra viņa sirdi; tādējādi tiek izpildīti divi šķietami nesavienojami pareizas dzīves nosacījumi: darbība un vēlmju neesamība.
Nesavtīga darbība, aizstājot mūsu personīgās intereses ar kopējām interesēm, pamazām ļauj mums nonākt pie mūsu "es" identificēšanas ar visiem un pie atbrīvošanās.
Attīrīšanās ceļš no egoisma sanskritā tiek dēvēts par "karma jogu", no karma – darbība un joga – vienotība. Tas vienādi ved uz sirds attīrīšanos, vai cilvēks iet pa "gudrības taku" vai "reliģisko jūtu taku", un prasa, lai cilvēks labprāt izpildītu savu pienākumu, kurā izpaužas viņa Karma. Šāda rāma sava pienākuma izpildīšana bez kurnēšanas, kas izpaužas kā nesavtīga darbība, ir vienīgā laimes atslēga uz zemes. Tā nomierina un stiprina mūsu garu, aizvācot vismokošāko no visām raizēm: domas par sevi. Tikai aprimušā garā atklājas patiesība. Tā atspoguļojas viņa dzīlēs kā debesis atspoguļojas klusa kalnu ezera gaišajos ūdeņos."
