Video part 3!!!
saits uz 1. daļu: http://www.spoki.lv/mistika/Kapec-citplanetiesi-apmekle/227458
uz otro: http://www.spoki.lv/mistika/Kapec-citplanetiesi-apmekle/227468
uz trešo: http://www.spoki.lv/mistika/Kapec-citplanetiesi-apmekle-zemi/228332
un uz ceturto: http://www.spoki.lv/mistika/Kapec-citplanetiesi-apmeklezemi-4/228532
Pelēči un popkultūra. Kas to būtu domājis, bet izrādās, ka pelēči ir ienākuši mūsdienu popkultūrā kā neatņemama tās sastāvdaļa. Viņi paradās zinātniskās fantastikas autoru darbos, ka arī filmās, nemaz nerunājot par Holivudas filmu industriju. Pelēči popkultūrā figurē aptuveni simts gadus.
1893.gadā britu zinātniskās fantastikas rakstnieks H.G.Vels rakstā Man of the Year Million apraksta cilvēces transformāciju panīkušā pelēka ādas krāsas būtņu rasē, ar lielu galvu ( šeit Andris atminās Velsa romānu „Laika mašīna,” kur galvenais varonis ar savu izgudroto laika mašīnu nokļūst tālā nākotnē un redz degradējušos cilvēci. Acīmredzot romānā Velss paudis savus pesimistiskos uzskatus par cilvēces nākotni ). Rakstā Velss pauž hipotēzi, ka pieaugošas sabiedrības industrializācijas rezultātā cilvēka augums ievērojami saruks, toties smadzeņu apjoms palielināsies. 1901.gadā izdotajā grāmatā The First Men in the Moon rakstnieks selenītus vai Mēness aborigēnus attēlo kā būtnes ar pelēku ādu, lielu galvu, lielām tumšām acīm. Vai slavenais rakstnieks to visu izzīdis no pirksta? Nevar izslēgt iespēju, ka H.G.Velss piedzīvojis kontaktu ar NLO un redzējis pelēčus. Pavisam neticami izklausītos apgalvojums, ka Velss pats izgudrojis laika mašīnu un ar to nokļuvis tālajā nākotnē un viņa aprakstītā pelēču rase ir cilvēces evolucionārā nākotne. Tādas pārdomas raisās par ievērojamo britu fantastu. Lai nu, kā, bet ir izteikts pieņēmums, ka pelēči ierodas pie mums no nākotnes.
1933.gadā zviedru romānu rakstnieks Gustavs Sandgrens, izmantojot pseidonīmu Gabriels Linde, publicēja zinātniskās fantastikas romānu Den okända faran ( The Unknown Danger ), kurā viņš apraksta ārpuszemes rasi „...radījumi nelīdzinājās nevienai cilvēku rasei. Viņi bija maza auguma, mazāki nekā caurmēra japānis, un viņu galvas bija lielas un plikpaurainas, ar lielām, pamatīgām pierēm, un ļoti maziem deguniem un mutēm, un vājiem zodiem. Tas neparastākais viņiem bija acis- lielas, tumšas, atspīdošas, ar asu, ciešu skatienu. Viņi nēsāja drēbes, gatavotas no neizteikta, pelēka auduma, un viņu locekļi šķita līdzīgi cilvēku.” Romāns bija paredzēts jauniem lasītājiem un tā ilustrācijās bija attēloti citplanētieši.
Divdesmitā gadsimta septiņdesmitie gadi. 1977.gadā režisors Stīvens Spilbergs izraudzījās pelēčus kā citplanētiešu prototipus savai filmai "Trešās pakāpes kontakts." Pelēči kopš tā laika ir kļuvuši par arhetipisku citplanētieša tēlu daudziem NLO piekritējiem un zinātniskās fantastikas faniem.
Divdesmitā gadsimta astoņdesmitie gadi. Divdesmitā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā pelēči bija ieņēmuši redzamu vietu populārajā kultūrā. Iemesls tam bija 1947.gadā Ņūmeksikā pie Rozvelas notikušas NLO avārijas aktualizācija daudzajās publikācijās, kuras ietvēra paziņojumus no personām, kuri apgalvoja, ka redzējuši ASV militāristus apskatām, dīvaina izmēra, kailus humanoīdu līķus. Šis personas apgalvoja, ka līķiem bija lielas galvas un slīpas acis, bet nabadzīgas citas sejas iezīmes ( deguna un ausu vietā tikai spraugas ).
1987.gadā populārais romānu rakstnieks Whitley Strieber publicēja grāmatu Communion, kurā viņš apraksta tuvo kontaktu gadījumus, viņš liecina par pieredzi ar pelēčiem un citām ārpuszemes būtnēm. Grāmata kļuva par New York Times dižpārdokli un iedzīvināta filmā ar zvaigzni Kristoferu Walken tika rādīta 1989.gadā.
Divdesmitā gadsimta deviņdesmitie gadi. Šajā laikā populārā kultūra sāka aizvien vairāk saistīt pelēčus ar Militāras industrijas kompleksa/Jaunas pasaules kārtības konspiratīvajām teorijām.
Labi zināms šis teorijas paraugs bija FOX televīzijas seriāls X-files, kuru sāka rādīt 1993.gadā. Tajā apvienojas meklējumi, atklātas pelēču- ārpuszemes dzīvības eksistences pārbaude, ar NLO sazvērestību teorijām blakussižetos, nolūka attīstīt galveno sižetu. Vēl citi nozīmīgi paraugi iekļauti Tumšas/Slepenās debesis ( Dark Skies ), pirmajā raidījumā 1996.gadā, kurā tika attīstīta MJ-12 sazvērestība, un seriālā Zvaigžņu vārti ( Stargate SG-1 ) kur 1998.gada epizode „Tora rati” ( Thor`s Chariot ) iepazīstina ar asgardiem, labdarīgu pelēču rasi, kura pagātnē apmeklējusi Zemi, izliekoties par Skandināvu mitoloģijas personāžiem ( šis seriāls Andrim dikti patika ).
1995.gadā filmu ražotājs Rejs Santilī ( Ray Santilli ) apgalvoja, ka ieguvis divdesmit divus sešpadsmit milimetru filmu rullīšus, kurā nofilmēta reāla pelēča sekcija, kurš, kā tika apgalvots filmā, bija paņemts no 1947.gadā Rozvelā notikušas NLO avārijas vietas, Ņūmeksikā. 2006.gadā Santilli paziņoja, ka filma nebija oriģināla, bet bija vietā radīta restaurēta, pēc tam, kad oriģinālajā filmā tika atrasti bojājumi( uzreiz kritiķiem ir, kur pieķerties ). Viņš apgalvoja, ka patiešām pelēcis tika atrasts un viņa sekcija tika nofilmēta ar kinokameru 1947.gadā un, ka publikai demonstrētā filma ietvēra sākotnēji uzņemtās filmas materiāla procentuālas attiecības, bet viņš nevarēja pateikt, kādas tās procentuāla attiecības bija. Šis gadījums kļuva par britu komēdiju filmas „Citplanētieša sekcija” tematu, galvenās lomas tēlojot populārajiem televīzijas programmu vadītājiem Ant & Dec.
Pelēči, atnācēji no Visuma, paradās arī Dienvidu parkā ( South Park - tāds animācijas seriāls tika radīts kanāla TV3 ) kā svarīgs tēls pirmajā un simtajā epizodē, ka arī daudzas epizodiskās lomās seriālos, galvenokārt scēnu fona. Komēdija Scary Movie 3 arī pelēči paradīti kā visbiežāk sastopamās ārpuszemes būtnes.
Man personīgi ieraugot 1. virsraksta nosukumu, domaju ka būs pelēči - dziedātāji...
