Alkohols mūsu organismā atrodas pastāvīgi. Ar barību organisms saņem ogļhidrātus, piemēram, cieti un cukuru, no kuriem asinīs vielmaiņas procesā veidojas neliels daudzums alkohola. Tādējādi mūsu organismā pastāvīgi cirkulē apmēram 1 grams alkohola. Bet kas notiek tad, kad uzņemam papildu alkohola devu? Alkohols ir narkotiska viela, kurš ātri uzsūcas nervu šūnās un paralizē tās. Taču iesākumā alkohols neiedarbojas vis kā narkotika, bet vienīgi stimulē nervu šūnas, kairina tās. Tātad varam izdarīt secinājumu: alkohols iesākumā darbojas kā uzbudinošs līdzeklis. Alkohola spēka stimulēt nervu šūnas ilgāku laiku noved pie tā, ka pakāpeniski alkoholu sāk lietot kā narkotisku vielu. Alkohola klātbūtne organismā kļūst par nepieciešamību.
Alkohola ietekmē pastiprināti sāk izdalīties kuņģa sula, kā arī siekalas. Šā iemesla pēc daudzi eiropieši pirms pusdienām mēdz iebaudīt kādu malku stiprāka vīna, jo tas rosina ēstgribu.
Tā, piemēram, šampanietis satur gan alkoholu, gan cukuru, gan ogļskābi, kuri ātri uzsūcas. Alkohols rada uzbudinājumu.
Kādu iespaidu alkohols atstāj uz smadzenēm? Vispirms tās tiek uzbudinātas. Cilvēka rīcība un valoda kļūst ātrāka, āda piesarkst, asinsspiediens ceļas, sirds pukst straujāk, un elpošana kļūst biežāka.
Tomēr lielāka alkohola deva atstāj uz organismu arī nomācošu iespaidu. Pētījumi liecina, ka, lietojot alkoholu, pavājinās uzmanība. Smadzeņu augstākās funkcijas tiek paralizētas, cilvēks zaudē kontroli pār savu rīcību un noskaņojumu.
Vēl cits vērā ņemams efekts ir atslābums. Mūsu organismā ir daudz nervu šūnu, kuras dēvē par bremzējošām nervu šūnām, - uz nervu sistēmu tās iedarbojas līdzīgi bremzei.
Alkohola ietekmē bremzējošās nervu šūnas tiek paralizētas, pavājinās cilvēka paškontrole, apspriešanas spējas. Mēs esam gatavi sarunāt un pastrādāt tādas lietas, ko nekad nedarītu, ja būtu normālā stāvoklī. Apreibumu izraisa alkohols, iedarbojoties uz smadzenēm.
KAS IR ALKOHOLS?
Par alkoholiskiem uzskata dzērienus, kas satur ne mazāk kā 1,5% alkohola. Alkohols rodas kartupeļu, graudaugu, augļu, ogu, medus ogļhidrātu rūgšanas procesā. Pēc stipruma izšķir:
@ mazalkoholiskos dzērienus, kas satur alkoholu 1,8–7%, – alu, dzirkstošos dzērienus, sidru;
@ vidēji stipros dzērienus (8–18%) – augļu, ogu, vīnogu vīnus;
@ stipros dzērienus (>18%) – punšus, aperitīvus, liķierus, degvīnu, balzamu, džinu, konjaku, rumu, viskiju.
DAŽI INTERESANTI FAKTI
Maksimālā koncentrācija asinīs ir pēc 1–2 stundām, jo uzsūkšanās sākas jau kuņģī. Vairākumam cilvēku stundā vidēji noārdās 10 g etilspirta. Tātad pudele vieglā alus tiek atindēta pēc stundas, 40 ml liķiera pēc 2 stundām, bet pudele vīna 10 stundu laikā. Aknās alkoholu noārda īpašas fermentu sistēmas. Šajā procesā veidojas starpprodukts – acetaldehīds. Tas tad arī, uzkrājoties dažādos audos, nosaka alkohola kaitīgumu. Bieži un daudz lietojot alkoholu, rodas magnija un cinka deficīts, aknu bojājums (steatoze, hepatīts, ciroze), aizkuņģa dziedzera, barības vada, kuņģa un citu orgānu bojājumi.
Mazās devās lietotam alkoholam var būt arī pozitīvs efekts uz sirds un asinsvadu sistēmu. Jāatceras, ka devai tiešām jābūt mazai. Maza deva atbilst 15 ml etilspirta. Sievietēm pieļaujama viena šāda deva (vienība) dienā, vīriešiem – divas.
Alkohols ir enerģētiski bagāts, jo 1 g spirta dod 7 kcal (salīdzinājumam: 1 g olbaltumu vai ogļhidrātu dod 4 kcal, 1 g tauku – 9 kcal).
KAS NOTIEK AKNĀS?
Aknās notiek divi ļoti svarīgi procesi, kas novērš cukura daudzuma pazemināšanos (hipoglikēmiju):
@ glikogenolīze – uzkrāto cukura rezervju (glikogēna) pārveidošana par glikozi;
@ glikoneoģenēze – glikozes jaunveidošanās no vielām, kas nav ogļhidrāti,– no taukskābēm un aminoskābēm.
Alkohols pārveido šo fermentu sistēmu darbību un būtiski aizkavē glikozes jaunveidošanās procesu. Glikogēna krājumi aknās nav lieli. Tāpēc, ilgstoši neēdot, par galveno glikozes veidošanās mehānismu kļūst glikoneoģenēze.
KAS NOTIEK, LIETOJOT ALKOHOLU?
Alkohols (etilspirts) ietekmē glikoneoģenēzi. Alkohols:
@ paņem glikozes jaunveidošanās procesam nepieciešamo enerģiju, lai nodrošinātu alkohola pārveidi;
@ bloķē taukskābju pārveidošanos aknās – tās kopā ar aminoskābēm kalpo par izejvielu glikozes ražošanā;
@ bloķē taukskābju nonākšanu aknās no organisma tauku rezervēm.
