›

Kalnu dievi, mīti un leģendas.2

84 0

Kalni ir noslēpumainas vietas. To virsotnes bieži vien ir mākoņos tītas un atrodas tālu no to piekājē gulošo pilsētu un ciemu komforta. Tāpēc nav brīnums, ka virsotnes iedveš bijību ikvienam, kas tās ierauga. Visā pasaulē kalnu valdzinājums izpaužas milzum daudzos stāstos par dieviem, mistiskām būtnēm un pārdabiskiem radījumiem, kuri mītot kalnu virsotnēs. Daļu leģendu uzskata par fantastisku, daļai ir zinātnisks skaidrojums. Taču dažas no tām, piemēram, stāsti par Jetiju - milzu sniega cilvēku, kas klejojot pa Nepālas un Tibetas kalniem, - atspēko leģendu kritiķus. Varbūt patiešām kādu dienu Himalaju nepieejamos sniegājos tiks sastapts Jetijs.

P.s. - Nākošajā daļā pastāstīšu par kādu mītu!

Ķīniescaronu pūķiĶīniescaronu... Autors: Kapteinis Cerība Kalnu dievi, mīti un leģendas.

Ķīniešu pūķi.

Ķīniešu mitoloģijā kalni ir vieta, kur pazemē mājo drakoni. Ķīnieši pūķi uzskata par drošu nākotnes veiksmes simbolu, turpretī Rietumu mitoloģijā pūķi pārstāv haosu, sātanu, no kura jāpiesargās un kurš jāuzmana. Eiropiešu, arī ķeltu mītos pūķu midzenis parasti atrodas augstu kalnos.

Svētceļojumu virsotne.

Japānā Fudzijama ir svēts kalns. Sintoistu reliģijā kāpšana tā 3776 m augstajā virsotnē ir sena tradīcija. Agrāk svētceļotāji tērpās baltās drānās. Tagad Fudzijamā gadā uzkāpj vairāk nekā 100 000 cilvēku, lielākā daļa - kāpšanai labākajā laikā - jūlijā un augustā.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Dzīvnieki un dievi.

Auns ir tipisks Tibetas mitoloģijai. Kalnu virsotnes ir mītiska mājvieta daudziem dzīvniekiem un dieviem, īpaši tiem, kuri ir atbildīgi par lietu, sauli un pērkonu. Daudzās kultūrās kalni pārstāv sievišķo, bet apaugļotājas debesis - vīrišķo.

Lietus dievs.

Actekiem Tlaloks bija auglības dievs. Viņš varēja atnest gan lietu, kas padzirdināja viņu tīrumus, gan postošu vētru. Nav brīnums, ka Tlaloks asociējas ar kalnu virsotni, ap kuru pulcējas mākoņi. Šī dieva svētkos kalnu virsotnēs tika upurēti bērni, lai viņš būtu gandarīts.

Dievu mājvieta.

Daudzās senajās kultūrās bija pieņemts, ka kalni ir tā vieta, kur debesis satiekas ar zemi. Citas savukārt uzskatīja kalnus par pasaules centrālo asi, par debesu balstu vai par dzīvību nesoša ūdens avotu, jo daudzviet upes tek no kalniem. Dievi dzima un dzīvoja kalnu virsotnēs. Galvenais no sengrieķu dieviem Zevs izraudzījās Olimpa kalnu (mitoloģijā - augstāko vietu pasaulē) par jauno valdnieku dievu mājvietu. Šos dievus pazīst ar nosaukumu "Olimpa dievi" jeb "olimpieši".

Reklāma

Tibetiešu kalnu deja.

Himalajos šamaņi (priesteri) dejo krāšņi krāsotās koka maskās. Šamanis uzņemas tā dieva pienākumus, kuru viņa maska simbolizē, un tā viņš spēj ietekmēt dabas apstākļus un sargā no ļaunajiem gariem. Dejas, kas notiek gan svētku reizēs, gan tad, ja paredzama kāda nelaime, pavada lēna, dobja bungu rībināšana.

Virsotne ir cerība.

Vecajā Derībā teikts, ka pēc lielajiem grēku plūdiem Noas laiva piestājusi Ararata kalna piekājē. Šajā Bībeles mītā kalns simbolizē glābiņu un jaunas dzīves sākumu. Līdzīgi stāsti par milzu plūdiem ar cerīgām beigām ir daudzām dažādām kultūrām visā pasaulē.

84 0 2 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0