Nesen kāds draugs izstāstija savu dzīves visnepatīkamāko piedzīvojumu, kurā visai iespējams bija iesaistīts Baskervillu suns.
Kāda zēna stāsts.6
156
0
Pirmsākumi.
Nedaudz par Jāni: Puika no laukiem, ar interesi par literatūru un vēsturi, vienmēr gatavs sastrādāt muļķības. Viņa stāsts sākās aptuveni piecu gadu vecumā. Kā jau parasti vakarā pirms gulētiešanas mamma nolasīja Jānim vakara pasaciņu, par Brēmenes muzikantiem, kārtīgi ievīstija segās un nodzesa istabā gaismas. Jāņa slēptā aizraušanās bija netālā meža vērošana. Mēnessgaismā meža nomale izskatījās īpaši skaisti, taču šoreiz Jāņa prātu nomāca nelāgā doma par nesen redzēto suni. Suns nepavisam neizskatījās, kā parasts krancis, tas bija daudz lielāks par līdz šim redzētajiem suņiem, ir iespējams visādas varbūtības par suņa izskatu, taču Jāni visvairāk nomocīja doma par to, kāpēc suns atradās tieši aiz viņa loga. Jo kaimiņu neviens cilvēks kuram būtu suns, neatradās vismaz divdesmit kilometru rādiusā.
Atmiņas.
Pagāja pāris gadi līdz Jānis bija aizmirsis par nelielās bērnības traumas eksistenci. Līdz kādu vakaru, rakņājoties pa veco grāmatu kaudzi Jānis uzraka A.Konana Doila grāmatu “Bāskervillu suns.” Grāmatā ilustrētais suņa attēls lika viņam atcerēties par bērnībā redzēto. Kā jau mūsdienu jaunatnei pienākas viņš izmantoja google.com pakalpojumus lai atrastu informāciju kurā būtu kaut kas apskaidrots par briesmīgo radību. Jānis atrada ne tikai informāciju, bet arī attēlus kuros diezgan precīzi bija attēlots Baskervillu suns. No šī brīža viņa domas par mītiem, lieģendām un visu pārdabisko stipri mainījās.
Reklāma
Pēdējā pieredze.
Pagājušajā vasarā Jānis bija nolēmis beidzot iemēģināt sava tēva metāla detektoru. Viņš sakravāja somu, kurā ielika savas turpmākās dienas pārtiku, termosu ar kafiju, un pamācību, kā lietot detektoru, iesēja striķī lāpstu, lai to būtu vieglāk pārvietot, un devās ceļā. Kā jau bija paredzams, Jānis apmaldījās, jo kompass viņam nebija, un ja būtu viņš tā pat nezināja, kā ar vinu apieties. Apmaldīšanās viņam netraucēja turpināt meklēt otrā pasaules kara dārgumus. Kad bija jau iestājusies krēsla, Jānis pārtauca meklēšanu un intensīvi sāka meklēt savas mājas. No savas pieredzes saku, ka mežā apmaldīties nav diezko patīkami, it īpaši ja tuvojas tumsa. Aptuveni stundu Jānis riņķoja pa biežo mežu, līdz beidzot mēnessgaismā vņš ieraudzīja savu mājlopu siluetus. Steidoties ārā no meža, viņam nokrita uz muguras piekarinātā lāpsta, Jānis novērsa uzmanību no ganāmpulka un piesēja lāpstu atpakaļ uz muguras, pievēršot no jauna skatienu ganāmpulkam, viņš pamanīja, ka visas govis ir sagūlušās vienā ciešā bariņā, tas viņā nekādu pārsteigumu neizraisīja. Kad jānis piegāja tuvāk ganāmpulkam lai paglaudītu kādu govi, viņš ievēroja, ka netālu stāv mizīgs suns, kuram, kā nostāstos minēts tiešām bija milzīgas, sarkanas acis. Jānis nosvieda metāla detektoru un pārējās mantas un sāka lēnām atkāpties, līdz pēkšņi briesmīgā radība izgaisa. Jānis nodomāja, ka viss ir cauri un nolaida skatu uz ganāmpulku, visi lopi bija saplosīti, itkā to būtu darījis, kāds milzis ar motorzāģi. Jānis paķēra mantas un skrēja mājās. Nokļuvis mājās viņš nekavējoties paziņoja notikušo tēvam un mammai, viņi aizbrauca pārbaudīt ganāmpulku, taču par pārsteigumu tam nekas nekaitēja. Protams vecāki nobāra puiku un paskaidroja, ka tā rīkoties nedrīkst.
Sekas.
Nākamajā dienā Jāni ievietoja slimnīcā ar lauztām ribām, smadzeņu satricinājumu, kā arī iekšējo orgānu asins izplūdumu, nav ne jausmas, kā ārstiem izdevās viņu izglābt. Viņu notrieca mašīna, kas turpat pa piemājas ceļu triecās ar kādiem 100km/h. Stāsta morāle? Ja redzi šo suni labāk sēdi mājās un nekusties :)
http://www.spoki.lv/mistika/Mitiem-apvitais-Baskervillu-suns/518380">Baskervillu suns.
Tev patiks šie raksti
