›

Kā radās!25

32 1

Evolūcija vai Radīšana?

Tātad mūsdienās ir izvirzītas vairākas hipotēzes kā radās cilvēki un visums bet tiem visiem ir trūkumi kurus nevar pierādīt .. tādēļ būs vien jātic neiespējamajam.

Zinātnieki iedalāmi pārsvarā divās lielās grupās – tie, kas atbalsta Evolūcijas teoriju, un tie, kas apgalvo, ka visu radījis Dievs.

Pirmos sauc par evolucionistiem, otros – par kreacionistiem.

Kreacionisti tic Bībelē rakstītajam, ka Dievs radījis pasauli sešās diennaktīs, kamēr evolucionisti apgalvo, ka dzīvība uz zemes radusies nejauši no neorganiskām vielām, kas laika gaitā esot attīstījušās no vienkāršām dzīvām būtnēm (piemēram, amēbām) par sarežģīti veidotām būtnēm (kā zīdītāji un cilvēks).

Kā jau teicu, kreacionisti parasti tiek izsmieti (to var pārliecināties jebkurā forumā, kur diskutē par šo tēmu), jo radīšanas stāsts izklausās pārāk neticams.
Tomēr evolucionistiem, kas apstrīd Dieva esamību un brīnumu iespējamību, ir trīs lielas (un daudzas mazas) problēmas, ko nav tik viegli izskaidrot.

1. Kā radās universs?
2. Kā no neorganiskām vielām varēja rasties dzīvība?
3. No kurienes uzradās jauna ģenētiska informācija?

1. Kā radās universs?

Nav tāda zinātnes likuma, kas ļautu kaut kam rasties no nekā. Ja pirms Visuma rašanās neeksistēja matērija, tas nevarēja tā vienkārši ņemt un uzrasties. Ateistiskie evolucionisti bieži vien cenšas paslaucīt šo problēmu zem tepiķa, sakot, ka viņu lauciņš ir izskaidrot, kā dzīvība ir attīstījusies nevis tās rašanās avots. Tomēr, ja nespējam izskaidrot kaut kā rašanos, diez vai spēsim pareizi izskaidrot nākamo soli – tas ir attīstību. Skatieties uz šo lietu kā gribat, bet bez Radītāja to neizskaidrot.

Ir zinātnieki, kas izskaidro Visuma rašanos ar Lielā Sprādziena (Big Bang) teoriju. Tā skan apmēram tā: „Kaut kad pirms 18-20 miljardiem gadu visa universa matērija bija sakoncentrēta vienā punktā – tik maziņā kā punkts uz 'i'. Šis punktiņš sāka griezties arvien ātrāk un ātrāk, līdz uzsprāga un tā radās Universs un viss, kas tajā.” Šai teorijai ir daudz problēmu, jo tā nesniedz atbildes uz daudz svarīgiem jautājumiem. Piemēram: No kurienes uzradās visa šī matērija? Ja visa universa matērija bija sakoncentrēta vienā punktā, kas to izraisīja? No kurienes nāca gravitāte, kas visu saturēja kopā? Kas bija enerģijas avots, kas lika šim punktam griezties? Ir tāds fizikas likums, ka matērijas daļām, kas radušās no sprādziena, jāturpina griezties tajā pašā virzienā kā to izejas punkts. Angliski to sauc par ‘conservation of angular momentum’ (ja kāds ir gudrs fizikā, dodiet ziņu, lai varu to pareizi uzrakstīt latviski.) Evolucionisti nevar ignorēt šo likumu, saskaņā ar kuru visām planētām (kas it kā radušās Lielā Sprādziena rezultātā) jāgriežas vienā un tajā pašā virzienā.

Un tomēr vismaz divas planētas... Autors: eelektro Kā radās!

Un tomēr vismaz divas planētas – Venēra un Urāns – spītīgi griežas pretējā virzienā. Dažām planētām ir pavadoņi, kas ne tikai griežas ap savu asi, bet pat riņķo ap savu planētu pretējā virzienā. Tāpat Lielā Sprādziena teorija ir pretrunā ar lielāko daļu dabas likumu, un termodinamikas likumi skatāmi šī saraksta priekšgalā. Pirmais no tiem ir enerģijas saglabāšanas likums, saskaņā ar kuru ‘enerģiju var pārvietot no vienas vietas uz citu vai pārveidot no vienas formas uz citu, bet to nevar ne radīt, ne iznīcināt. Citiem vārdiem, kopējais enerģijas daudzums Visumā ir nemainīgs.” [1] Tas nozīmē, ka Visums nekādā gadījumā nevarēja radīt pats sevi, lai gan Evolūcija apgalvo par pretējo. Saskaņā ar otro termodinamikas likumu, viss pats par sevi, bez spēka un enerģijas no ārpuses, noveco un mirst. Tas nozīmē – ja matērija pati par sevi eksistētu mūžīgi, tad Visuma jau vairs nebūtu, tas būtu sabrucis, zvaigznes un Saule būtu nodzisušas, bet visa kosmiskā enerģija vienmērīgi izplūstu telpā un visur iestātos vienādi zema temperatūra. [2] Tā nu iznāk, ka haotisks sprādziens nevarēja radīt mūsu sarežģīti sabalansēto Visumu. Tieši otrādi – mūsu Visums ar laiku kļūst aizvien haotiskāks. Tas man liek ticēt, ka Dievs, kas ir radījis Visumu, arī to regulē, lai mēs nepiedzīvotu šausmīgas kataklizmas.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Ja nu kāds jums teiktu ka... Autors: eelektro Kā radās!

Ja nu kāds jums teiktu, ka tūkstoš dēļu iekļuva viesuļvētrā, un tādējādi, vējam plosoties, izveidoja skaistu ēku, jūs to noraidītu kā absurdu. Bet faktiski tieši to māca Lielā Sprādziena teorija. Taisnību sakot, ienākot manā istabā cilvēks var arī noticēt, ka tur ir plosījusies viesuļvētra. Tomēr, viesuļvētra būtu radījusi tikai haosu, bet ne pašu istabu. Pat ja viesuļvētra miljardiem gadu laikā pamanītos izveidot māju, mums tomēr paliek neatbildēti jautājumi: „No kurienes nākuši koki, kas tika pārstrādāti dēļos? Kurš tos kokus stādījis un audzējis? Kā tie koki izauguši?” Kā pēdējais pretarguments Lielā Sprādziena teorijai manā krājumā ir iespējamības teorija – saskaņā ar to iespēja, kam mūsu universs (ieskaitot zemi un visu dzīvo radību tajā) radies šāda sprādziena rezultātā, ir viena desmitdaļa divi simti astoņdesmitajā pakāpē. [2] Nezinu kā jums, bet man šis neiedomājamais skaitlis laupa jebkādu ticamības momentu.

2 Kā no neorganiskām vielām... Autors: eelektro Kā radās!

2. Kā no neorganiskām vielām varēja rasties dzīvība? Nav tāda zinātnes likuma, kas pieļautu iespēju, ka nedzīva matērija atdzīvotos. Koki un puķes dārzā neradās no augsnes bet gan no sēklām, stādiem vai potzariem. Ateistiskie evolucionisti tic, ka sen sen atpakaļ dzīvība radās no neorganiskas matērijas. Britu biologs T.H.Hakslijs (T.H.Huxley) 1869.gadā kā arī fiziķis Džons Tindols (John Tyndall) 1874.gadā bija pirmie šīs idejas veicinātāji. Tomēr bioloģija nav atradusi nevienu likumu par labu šai teorijai, turpretī daudzus, kas ir ar to pretrunā. Zinātnieki var pateikt, no kādiem elementiem sastāv ods, bet nespēj to visu salikt kopā un padarīt par dzīvu radību. Dzīvās būtnes bez izņēmuma rodas vienīgi no dzīvām būtnēm. Tādēļ es ticu, ka dzīvība uz Zemes radās no dzīvas būtnes – Dieva-Radītāja.

3. No kurienes radās jauna ģenētiska informācija? Nepastāv neviens zinātnes likums, kas ļautu vienam dzīvniekam pārtapt otrā, pilnīgi savādākā. Kukaiņi nepārvēršas par sarežģītākiem dzīvniekiem, jo tiem trūkst šim procesam vajadzīgās ģenētiskās informācijas. Lai dzīvība varētu uzrasties no vienšūņa, kas pats nācis no kaut kādas ķīmiskas pirmsākumu zupas, būtu jānotiek masīvai ģenētiskās informācijas pieplūdei. Un tomēr evolucionisti nespēj atbildēt, no kurienes varēja uzrasties jauna informācija. Kur radās informācija, kas spētu radīt pirmos kuņģus, mugurkaulus, sarežģīto asinsrites sistēmu, smadzenes utt., ja šī informācija nav rodama senču ģenētiskajā materiālā? Nu nav dabā neviena likuma, kas ļautu rāpulim pārvērsties putnā. Labākais, ko evolucionisti var piedāvāt atbildē, ir minējums, ka to varēja radīt mutācijas un dabiskā atlase, bet par to, kāpēc tas zinātniski nav iespējams, lasiet atsevišķos rakstos.

32 1 25 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0