Kā cilvēka enerģētiku ietekmē zīmes un simboli ?4

Bieži vien, kad cilvēks jūtas fiziski saguris vai emocionāli nomākts, tad uzreiz meklē vainīgo un cenšas atgūt zaudēto enerģiju pie kādas tantiņas vai maģijas salonā. Bet kas tad īsti ir noskaudums vai nobūrums?
Noskaidrosim, kas īsti ir enerģētiskais uzbrukums, lai gan šis vārds „uzbrukums”ne vienmēr atspoguļo procesa patieso būtību. Lielākoties cilvēki paši vainīgi, ka tā notiek. Te jāpiemin cilvēka enerģētiskā struktūra. Katram cilvēkam apkārt ir viņa aura – enerģētiskā struktūra. Jo šis lauks ir lielāks, blīvāks un intensīvāks, jo cilvēks labāk jūtas un grūtāk viņu ietekmēt no malas. Cilvēki bieži vien paši nerūpējas par savu enerģētisko lauku (auru), bet dara visu, lai to sagrautu. Piemēram, viena cigarete auru samazina uz pusi. Pēc tam tā pati sāk atjaunoties, bet seko nākamā cigarete, kas to atkal samazina uz pusi. Ja šīs enerģētiskās aizsargčaulas cilvēkam nav, tad viņš viegli pakļaujas dažādām ārējām ietekmēm, gan tām, kas nāk no radio, avīzēm, gan tām, kad kaimiņš nikni saka: „kaut tu kāju lauztu!”, tad šie lāsti „kāpj debesīs”. Cilvēks grauj sevi arī ar negatīvo domāšanu, pievelkot negatīvas domformas, atļaujot tām ienākt savā laukā un tur realizēties.

Tāpēc bieži vien ir vainīgs nevis kaimiņš, skauģis, nelabvēlis, bet pats cilvēks, kas ar savu domu spēku pievelk nepatīkamos notikumus. Ja runājam par aizsardzību vairāk, tad vēl jāpiemin, ka cilvēkam ir vairāki enerģētiskie centri, tā sauktās čakras, kuras atbild par noteiktas kvalitātes enerģijas pārvadīšanu un apmaiņu ar apkārtējo pasauli. Šie centri strādā divos virzienos – noteiktas kvalitātes enerģiju uzņem, bet nevajadzīgo aizvada apkārtējā telpā. Faktiski cilvēkam ir 122 šādi centri, lai gan parasti runā par 7. Bet, nopietni runājot, būtu jāpiemin 12 pamata čakras – 7 ķermeniskās un vēl 5 neķermeniskās čakras. Ir vēl daudzi citi centri, kur katram ir sava nozīme, praktiski tie nedublējas, un katrs vada savas kvalitātes enerģiju. Tad, ja kāds no centriem tiek bloķēts, tad visbiežāk tas notiek ar šīm negatīvajāmm domformām, bet cilvēks to var sajust kā problēmu - kā nogurumu, gan to, ka sāk neveikties. Zinot šo enerģētisko anatomiju, parādoties zināmiem simptomiem, cilvēks var saprast, kur viņš pieļāvis kļūdu un dara kaut ko ne tā. Viss jau notiek likumsakarīgi ar šīm veiksmēm un neveiksmēm.

Ne velti latviešiem ir teiciens – „katrs pats savas laimes kalējs”. Katram pašam par to arī jārūpējas. Nenoliegsim arī to, ko sauc par noskaudumu, ļaunu aci. Tā pastāv, bet ne tik daudzskaitlīgi, kā to apgalvo dažādos zīlēšanas salonos, kur noskauduma „noņemšana” pārvērtusies par naudas pumpīti, jo jāiet tik reižu, cik ir to noskaudumu. Kaut gan, ja arī ir 2, 3, 4 tie noskaudumi, tad visi jau ņemas vienā reizē nost, ne pa slānītim. Kolosāls mīts, ko pasniegt tautai, lai panāktu zīlēšanas salona apmeklētību. Ja cilvēks pats ir spēcīgs, ar lielu enerģētisko lauku, tad no ārpuses „likti” kaitējumi, noskaudumi tiek gan līdz laukam, bet „atsitas un nobirst”. Ļoti spēcīgs kanāls, kas cilvēkā ielaiž iekšā negatīvo, ir bailes. Tās ļauj cilvēkā ienākt nepatīkamiem notikumiem. Ja cilvēks nebaidās, šie notikumi nerealizējas. Parasti gan saka: nav cilvēku, kas no kaut kā nebaidās. Zināmā mērā taisnība, jo mēs neviens neesam ideāli. Ir ļoti skaists izteikums - lai cīnītos ar ļaunumu, vislabāk ir radīt ļaunuma deficītu ap sevi. Ja pašā nebūs iekšēja ļaunuma, tad telpā, kas ir apkārt, arī tā nebūs. Jo lielāku ļaunuma deficīta telpu radīsi, jo tālāk no tevis būs šis ļaunums. Es nesaprotu dažus savus kolēģus, kas nodarbojas ar tumšām lietām – tās var nākt pār pašiem.

Varbūt te būtu vietā atcerēties teicienu, ka mēs esam tādi, kādas domas domājam!
Ja mēs domājam labas domas, tas mūs arī noskaņo uz labiem darbiem, labām enerģijām, mēs tās pievelkam. Ja mēs noskaņojamies uz slikto, mēs pievelkam šīs sliktās domas, tās mūsos mīt un mēs esam tādi.

Tātad tie kanāli, pa kuriem negatīvais nonāk pie cilvēkiem, ir negatīva informācija, bailes un stress?
Stress jau ir iedarbības rezultāts. Ja cilvēki ir līdzsvaroti un harmoniski, tad viņi uz šīm stresa situācijām nereaģē. Viņi visu uztver mierīgi. Ja nu mēs runājam par līdzsvarotību, tad vajadzētu pieminēt pirmo čakru. Pirmā čakra atrodas lejā pie astes kauliņa. Zinātnieku pētījumi gan pierāda, ka pirmā čakra izskatās mazliet savādāka. Pirmā čakra sākas tur, kur ir mazās smadzenītes, tad kā koniska spirāle vijas apkārt mugurkaulam un tur, kur mēs esam pieraduši, tur arī iznāk ārā. Pirmā ir izdzīvošanas čakra, pa to plūst mūsu fiziskā enerģija. Tā apņem mugurkaulu, bet kas ir mugurkauls? Ass centrs. Mugurkaula lejasdaļa ir saistīta ar visām čakrām. Tur sākas tas, ko mēs saucam par divdesmit garīgajām čakrām, kas nosaka daudzus mūsu dzīves aspektus, tajā skaitā, arī līdzsvaru, saikni ar augstākiem spēkiem, gan to kā mēs spējam realizēt savas vēlmes, materializēt tās utt.! Pirmā čakra, ja cilvēks rūpējas, lai tā ir kārtībā, nodrošina ne tikai šo fizisko stabilitāti, bet arī garīgo stabilitāti.

Pirmā čakra ir pati būtiskākā, ar ko vajadzētu uzsākt līdzsvarošanas procesu?
Pirmā čakra cilvēkam veidojas no ieņemšanas brīža līdz pus gadam, tad sākas otrās čakras attīstība. Ne velti saka: ko mēs iedosim bērnam līdz septiņu gadu vecumam emocionāli, tad tāds viņš arī būs. Ja mēs sēsim naidu un aizdomīgumu, tad vēlāk nekādi to no sava bērna ārā nedabūsim, ja sēsim gaišumu un mīlestību, tad viņš tāds arī būs. Tās ir lietas, ko vēlāk grūti izmainīt. Lai gan, kaut ko mainīt iespējams līdz 14 gadu vecumam. Līdz 14 gadiem bērns ar pirmās čakras palīdzību saistīts ar saviem vecākiem. 14 gadu vecumā šī saite dabiski pārtrūkst, tāpēc viņi ir kā tādi bullēni pavasarī - skrien katrs uz savu pusi. Pirmā čakra ir pirmā, kas veidojas, un tai ir ļoti liela nozīme. Ja ceļam cilvēka garīgo piramīdu, tad pamats ir fiziskais. Fiziskais nostiprinās cilvēkam līdz 21 gada vecumam. Trešais septiņu gadu cikls ir fiziskā nostiprināšanās,laiks, kad jāpiegriež īpaša uzmanība, lai būtu vesels, lai būtu fiziski attīstīts. Uz tās bāzes tad tālāk tiek radīts viss pārējais.

Kā iespējams sevi līdzsvarot fiziski, psiholoģiski un emocionāli pēc strīda vai enerģētiskā uzbrukuma?
Pastāv daudzas un dažādas metodes, bet jāņem vērā arī cilvēka sagatavotība. Ir atšķirība starp vienkāršu cilvēku un tādu, kas nodarbojas ar dažādām enerģētiskām praksēm. Labs paņēmiens pēc strīda ieiet kaut vai dušā, lai ūdens visu lieko noskalo. Tas ir vienkāršs, bet efektīvs paņēmiens. Var paņemt vaska svecīti un aizdedzināt, palūdzot, lai tiek attīrīta aura. Ja liesmiņa raustās, tad ir tās negatāvās emocijas un svecīte strādā. Cilvēkiem, kas nodarbojas ar garīgām praksēm, ir zināms, kā piesaistīt enerģiju, kā sevi harmonizēt un nostabilizēt. Tas norit ātri un nemanāmi, viss atkarīgs no tā, kādu sistēmu cilvēks izmanto. Izvēle starp sistēmām ir liela, bet es gribētu ieteikt izvēlēties garīgās prakses, kas nenoliedz cita citu. Ja kāda mācība apgalvo, ka tā ir vienīgā pareizā, tad labi ātri prom no tādas, jo tad, iespējams, esat uzrāvušies kādai sektai. Normālas mācības cita citu nenoliedz, tās pastāv līdzās un diezgan labi sadarbojas.

Atgriežotie pie enerģētiskās aizsardzības. Kā cilvēkam ikdienā rīkoties pēc strīda vai grūtas darba dienas, kad nācies sastapties ar daudziem cilvēkiem? Pietiks, ka ieies dušā, vannā?
Vannā nē, jo informācija paliek ūdenī, un tad cilvēks sēž savā „šmucē”. Pirts! Pirts ir vieta, kas sakārto un harmonizē cilvēku ar savu karsto garu un slotiņām. Ir tādas slotiņas, kas ļoti labi atbrīvo no negatīvas ietekmes, un enerģētisko uzbrukumu sekām – vībotne, kadiķis, pīlādzis, vērmele, apse un dažas citas. Kārtīgi izperoties pirtī ar šīm slotiņām, cilvēks sakārto sevi un savu auru, atbrīvojas no negatīviem uzslāņojumiem, un nav jāskrien meklēt palīdzība. Ne velti mūsu senčiem bija pieņemts reizi nedēļā pērties pirtī. Izpērās un bija spēks, un labs garastāvoklis visai nedēļai.

Tomēr, vai zināms, kāds vienkāršs un ātrs veids, kā pasargāt sevi no enerģētiskā uzbrukuma?
Tad jāatceras par saulīti. Saulīte – mūsu enerģijas avots, kā debesu uguns, dievišķā uguns, kas visu var arī sadedzināt. Ļoti vienkārši - savā iztēlē ievietojam saulīti „saules pinumā” un ļaujam, lai šī saules enerģija to piepilda, līdz tas pats kļūst par saulīti. Tad, attīrījies pats, sadedzinājis negatīvos enerģētiskos uzslāņojumus, tas sāks šo labvēlīgo enerģiju izplatīt ap sevi telpā. Arī ar savām baltu zīmēm mēs varam ļoti efektīvi strādāt, lai sevi pasargātu no enerģētiskiem uzbrukumiem, jo tie nav tikai ornamenti. Tā ir enerģētiski spēcīgu zīmju sistēma, kuru senči izmantojuši un padarījuši savu dzīvi skaistāku. Mēs varam likt zīmju kombinācijas, lai telpa būtu tīrāka…

Tātad zīmes un simboli ietekmē cilvēka enerģētiku?
Cilvēks vienlaikus saistīts ar daudziem egregoriem – ģimenes, reliģijas egregoriem, un no katra egregora ir savs sargeņģelis, kurš nāk palīgā, kad ir „ziepes”. Piemēram, ja cilvēks ir kristietis, iesvētīts un kristīts, tad krustu mešana var palīdzēt, jo viņš ar to piesauc palīgā kristīgā egregora sargeņģeli. Tiesa, krusti ir ļoti dažādi, un tur ir sava sistēma, bet kristiešiem der. Piemēram, kristīgs cilvēks aiziet uz teātri un konstatē, ka viņš sēž uz āderes, bet tas nozīmē, ka pēc divām stundām viņš būs galīgi slābans. Tad viņam vajag tikai pārmet krēslam krustu, sakot: te divas stundas āderes nebūs! Tas darbojas. Ja tas strādā, kāpēc neizmantot? Nekristītam jāizmanto citas metodes, kas nemaz nav sliktākas. Katrai reliģijai ir sava simbolika, kas darbojas. Tā jau nemaz nav, kā Bībelē teikts, ja tu neesi kristietis, tad Paradīzē nenokļūsi. Vai būsim tur, vai nē, to nosaka cilvēka būtība - kā viņš dzīvo… viņa domāšana un pārējais…

Pieskārāmies interesantai tēmai, kā zīmes un simboli ietekmē cilvēka enerģētiku. Vai tas patiesi darbojas, vai arī tā ir sava veida pašprogrammēšanās?
Tā nav programmēšanās. Mēs kādreiz taisījām eksperimentus - zīmes bija trekni uzzīmētas uz kārtīgas papīra lapas, kas tika ievietota necaurredzamā konvertā, tad cilvēku uzsēdinājām uz šīs zīmes, bet pirms sēdināšanas dažus enerģētiskos punktus izmērīja ar Folla aparātu. Pēc 10 -15 minūtēm atkārtoti mērīja punktu stāvokli, jo aparāts ir nepielūdzams un tam nav subjektīvas sajūtas. Izrādījās,
ka cilvēka enerģētiskais stāvoklis mainās.

Kā to varētu izskaidrot, ka zīmes un simboli rada ap sevi enerģētiku?
Mēs esam pieraduši pie tā, ka aura jeb lauks ir apkārt dzīvām būtnēm. Dabā ir tā, ka šī aura ir apkārt visam - arī priekšmetiem, zīmēm un simboliem. Ja šīs zīmes ir ļoti senas un kosmiskas izcelsmes, tad tur apkārt ir spēcīgi iedarbības lauki, kas diezgan lielos attālumos ietekmē apkārtējo vidi. Baltu zīmes ir ļoti senas izcelsmes. Tās atrastas ne tikai mūsu ģeogrāfiskajā teritorijā. Rasma Rozīte atveda no Peru jostiņas, nu ļoti pazīstamas! Krāsas nav mūsējās, bet zīmes mūsējās. Ugunskrusts praktiski visā pasaulē sastopams. Šīs zīmes ar savu enerģētiku spēj ietekmēt visu pasauli. Mūsu senči to zināja, tāpēc zināmos laikos un vietās zīmēja šīs zīmes, piemēram, kad mājas cēla, iegreba pirmajā baļķī un palodzēs, lai nodrošinātu mājas aizsardzību un labvēlīgu gaisotni tajās. Diemžēl daudzas no šīm senajām zināšanām ir zudušas, mums jau daudzi „kultūras nesēji” nākuši pāri, bet mūsu senči šīs zināšanas uz bērza tāsīm rakstīja, un tās tik smuki dega…

Tātad varam nonākt pie secinājuma, ka zīmes un simboli var piesaistīt vai atgrūst zināmas enerģijas.
Tā ir. Ne jau velti savā laikā pat Konfūcijs bija teicis, ka nevis cilvēki un likumi valda pār pasauli, bet zīmes un simboli, un viņš jau nu zināja, ko saka. Kad pie mums ielaužas visādas svešas varas un sveši produkti, tad bieži vien tur zīmes ir ļoti pārdomāti savilktas, kas enerģētiski pakļauj sev telpu, pievelk cilvēku un liek piesaistīties šim produktam. Veidojas enerģētiskās piesaistes lauks. Piemēram, katra firma ir nopietni izstrādājusi savu simboliku. Parunāsim, piemēram, par ļoti jaunu zīmju grupu, kam varbūt 100 gadiņi ir, - ceļa zīmes. Ja ieraugi „ķieģeli”, tev ir pilnīgi skaidrs, kas būs, ja pārkāpsi „spēles” noteikumus. Nostrādā šī informatīvā enerģija – ko drīksti un ko nedrīksti. Tā ir ar visām pārējām zīmēm arī, tikai tur tie skaidrojumi nav tik acīmredzami kā satiksmes noteikumos. Ja kādā telpā izritina Lielvārdes jostu, tad uzreiz jūtams, ka tur gaisotne mainās. Noaust 9 metrus garu Lielvārdes jostu priekš savas mājas – fantastika, kā strādā! Laikam esmu uzgājis kādu kanālu, jo šīs zināšanas visu laiku nāk klāt! Mēs atradām vienu zīmi, kas strādā kā vārti informācijai, kur meditējot var ieiet un tikt tai klāt.

Bieži cilvēkus apņem sveša enerģētiskā domforma, vai arī veidojaspieslēgums pie egregora…
Egregors caur domformu pieslēdzas. Ja mēs runājam par savu auru, tad aurā ir viens tāds slānis, ko varam saukt par domformu slāni, kas ir izvietots attiecīgo čakru līmenī. Pozitīvās ir tās, kas laiž gan iekšā, gan atbrīvo mūs no nevajadzīgām enerģijām šajā līmenī, tad enerģijas plūsma notiek abos virzienos. Negatīvās ir tās, kur mums tikai no ārpuses nāk iekšā, bet no iekšpuses uz āru nekas neaiziet, tad tas uzkrājas un mūs dedzina kopā. Šī domforma mūs grauj. Jutīgi cilvēki meditējot var noteikt šo domformu lauku, var atrast šīs negatīvās un tad ar tām strādāt.

Kuras tad ir šīs negatīvās domformas, no kurām ikdienā vajadzētu piesargāties?
Tāds klasisks piemērs sev iegalvot: es jau neko nevaru, es esmu neveiksminieks, tas nav priekš manis, es to neesmu pelnījis. Tās ir klasiskās domformas, ar kurām mēs sevi nobloķējam. Domforma „es esmu neveiksminieks” uzreiz bloķē gan karjeru, gan naudas plūsmu. Ar šīm domformām mēs uzreiz esam pieslēgušiem pie konkrētā enerģijas avota. Tas var nebūt egregors, tas var būt arī kas cits, kaut vai tavs kaimiņš, kuram netīk, ka tev smukāka pļaviņa, vai smaidīga sieva, vai veseli bērni…

Bet kas tad ir enerģētiskais vampīrs?
Tas ir cilvēks, kuram ir bloķēta kāda no čakrām vai vesela čakru daļa, kas nenodrošina normālu apmaiņu ar apkārtējo vidi. Visbiežāk viņam ir nobloķēta divpadsmitā čakra, jo tieši tā atbild par mūsu atsevišķo orgānu un vispār enerģijas apmaiņu ar apkārtējo vidi. Tai ir 31 punkts pa visu ķermeni, katram orgānam ir savs punkts… Ja šī sistēma ir bloķēta, normāla enerģijas apmaiņa nenotiek, jo enerģija no kaut kurienes ir jāņem, bet visizdevīgāk paņemt no līdzcilvēka. Ja šim vampīram to sistēmu sakārto, viņš kļūst par normālu cilvēku.

Parasti jau iztēlē liek tur „spogulīti” priekšā, „stikla sienu” un vēl kaut ko, ko māca. Reiki cilvēki tādā brīdī rīkojas ļoti elementāri, viņiem ko baidīties nav, „ieiet” enerģijas kanālā un dod tam „vampīram”, lai „ēd”. Sākumā jau ir baigi apmierināts. Kad „paēdis”, tad jūtas izbrīnīts, bet kad ir „pārēdies”, tad būs uz ilgu laiku un labi tālu prom, jo nesaprot, kas notiek. Tā ir kolosāla sistēma - tu esi enerģijas kanālā un vari enerģiju dot. Bet, ja par maz iedosi, nāks atkal!