Nereāli nepatiesi spoku stāsti. Nezinu, vai tādi spoku stāsti, kā piemēram, es biju tur un tad kad es aizgāju, un tās vietas vairs tur nebija. Nu, okey varbūt, bet... Daži jau arī ir normāli priekš beernuljiem. Kad rakstīju, bišk pēdēja un priekšpēdējā palika bail. Vnk lasiet tālāk!
KAD apkārt MĪT spoki.9
63
7
Ar tēti sēņojot. Ieejam mežā, izklīstam. Es eju, te pēkšņi priekšā veca sapuvusi māja, pilnīgs grausts. Eju iekšā, neviena cilvēka, viss kluss. Iekša mājai bija pilnīgi neskarta izņemot visur bija 10 cm putekļu kārta. Staigāju pa māju, ierugu galds uzklāts, ēdieni uz šķīvjiem, dzērieni krūzēs. It kā kaut kādas kāzas bijušas. Bet viss pamests un visi ēdieni sapuvuši. Te pēkšņi pulkstenis pie sienas nedarbojas, rāda 3 naktī. Ieraugu pie sienas kalendārs 1974. gads. It kā mistiski visi cilvēki būtu pazuduši. Ātri bēgu prom no tās vietas, skrienu pie tēta, skatos viņam jau pilns sēņu grozs, saucu viņu lai nāk, apskatās to māju, kas bija tur pārsimts metru uz sāniem. Ejam, skatos, vieta kur bija māja vairs nekā nav, tikai krūmi nezāles un sūnas. Ātri braucām prom no tās vietas.
Ar draugu ejam uz kafejnīcu. Jāiet cauri mežam, ejam. Nākam atpakaļ, kaut kas sarkans uz koka, asinis, uz iedurta naža zemē virsū karājās peles galva. Un pa ceļu klīst kaut as balts. Mēs izskrējām cauri kokiem, zariem, sūnām. Un apmaldījāmies, bet atradām pariezo ceļu mājās. Kas tur notika?
Reklāma
Reiz apkopēja tīrija operu. Bija jau vēls. Kad pulkstenis sita divpatsmit, pēkšņi atvērās klavieres un uz tām sāka spēlēt balti cimdiņi... Nākamajā dienā apkopēja izsauca policiju. Policisti pie klavieru vāka piesēja striķīti. Naktī policisti skatās - atkal atnāk baltie cimdiņi un sāk spēlēt. Tad policisti parauj striķīti, un klavieru vāks aizcērtās ciet. Viens balts cimdiņš paliek iespiests un no tā sāk tecēt asinis. Nākamajā vakarā apkopēja skatās izrādi un redz kādai operdziedātājai uz vienas rokas tadu pašu cimdiņu, bet otru roku apsaitētu.
Māmiņa nopērk meitai baltas klavieres. Meita sāk spēlēt un pazūd. Atnāk māmiņa, sāk spēlet un arī pazūd. Atnāk tēvs, uzmanīgi apskatās un pamana, ka klavierēm balto taustiņu vietā labinās zobi...
Reiz ekskursanti aizbrauca uz kādu pili. Visi apmetušies tuvējā viesnīcā, bet divas meitenes palikušas pārnakšņot pilī kādā zālē. Tantiņa, kas sargājusi pili, meitenes gan aicinājusi pie sevis, stāstīdama, ka viņas dzīvoklī esot blusas, bet pilī spokojoties. Un tā kā meitenes ļoti baudījušās no blusām un neticējušas spokiem, abas gulējušas zālē. Šai telpai bijušas divas durvis: uz balkonu un uz kādu vēl lielāku zāli. Tantiņa abas durvis aizslēgusi, atstādama ekskursantes vienas. Meitenes jau laidušās sanudā, kad viena izdzirdusi, kā atveras un aizveras balkona durvis. Viņa saklausījusi arī tādu kā veco aiku zīda kleitas iečaukstāšanos. Kad pavērusies, tad ieraudzījusi caurspīdīgu dāmu veco laiku tērpā izejot cauri guļamistabai un pazūdam lielajā zālē. Tur sākusi skanēt mūzika, iedegušās sveces, un parādījušies arī citi rēgi. Meitene briesmīgi iekliegusies, un sveces uzreiz nodzisušas. Tantiņa, izdzirdusi kliedzienus, steigusies pie mežsarga, kas dzīvojis netālu, bet mežsargs nav bijis mājās, jo, izrādās arī dzirdējis kliedzienus un jau aizskrējis uz pili. Tuvojoties pilij, mežsargs ievērojis, ka viena degoša svece nolaižas uz balkona. Mežsargs izšāvis, svece nodzisusi, bet kāda caurspīdīga dāma slīdējusi kapu virzienā, līdz pazudusi pavisam. No rīta tajā vietā mežsargs pētījis kapu plāksnes. Uz vienas bija rakstīts ''Baltā dāma''.
Reklāma
Šo gan esmu piedzīvojusi pati. Kādā Latvijas mazā ciemā, man bija nometne. Teica jau, ka tur nu ir tādi bailīgi mirkļi, bet tas nekas. nu naktī mums tur notiek ballīte, un puiši izgājuši ārā uzpīpēt. Pēkšņi, tāda kā samāra, kaut kāda cigāniete, ar sarkanu paltraku, un priekšā matiem met dubļu pikas uz stikla durvīm. Puiši iebēg iekšā un vienam tā iesita ar dēli pa galvu
Tev patiks šie raksti
