Vakar uztaisīju rakstu par nārām saņēmu gana daudz plusiņus. Ja interesē varat atrast rakstu manā profilā. Šodien nākamā daļa par citām jūras radībam.
Jūras čūskas9
118
3
Vairākums okeāna pētnieku savu darbību ierobežo ar šaurā kontinentālā šelfa izpēti. Šis šelfs aizņem tikai 7% no visiem ūdens klātajiem laukumiem un nedod nemazāko mājienu par dziļūdens reģionu. Zinātnieki nespēj piekļūt daudziem dziļākajiem reģioniem. Uzminu nu kādas radības mājo dzelmē.
Pašā 19. gs. sākumā zvaigžņu stundu piedzīvoja dīvains radījums Gločesteras ostā (ASV). 14.Augustā monstrs parādījās 20-30 cilvēku grupai. Tajā pašā dienā vairākas laivas devās izsekot briesmoni. Pēcpusdienā kāds namdaris ieraudzīja "rāpulim līdzīgu jūras radījumu". Viņš redzēja apmēram 10m gara dzīvnieka ķermeņa daļu. Rūpīgi notēmējis viņš izšāva. Būdams labs šāvējs viņš uzskatīja ka ir trāpījis, bet dzīvnieks neizrādīja nekādu satraukumu. Briesmonis diezgan strauji pagriezās pret laivu, un tajā esošie cilvēki ļoti izbijās, domādami ka tas metīsies uzbrukumā. Taču dzīvnieks kā akmens ienira un pēc brīža iznira laivas otra pusē, turpinot draiskoties un nepievēršot cilvēkiem nekādu uzmanību. Vēlāk cilvēki stāstīja ka briesmonis bijis liels, ar tumšu gludu ādu, baltu rīkli un vēderu. Tas atgādinājis milzīgu čūsku. Tai tiešām bija iespaidīgi izmēri - garums ap 12 metru un galva kā 10 litru muciņa
Reklāma
6.augustā (gads nebija minēts) Kāds Lielbritānijas kuģis "Dedal" peldēja Labās Cerības raga tuvumā, kas atrodas pašos Āfrikas dienvidos. Kāds matrozis jūrā pēkšņi pamanīja kaut ko strauji tuvojamies buriniekam. Tūlīt pat viņš par to ziņojis kuģa virsniekam. Septiņi ekipāžas locekļi, ieskaitot kapteini, vērīgi apskatīja būtni, ko vēlāk nosauca par "jūras čūsku". Tās redzamā daļa sasniedza 20 m garumu, bet diametrs nepārsniedz 30 cm. Tā bija tumši brūna, kakls bija dzeltenīgi balts un klāts ar ko līdzīgu krēpēm vai ūdensaugiem. Tas pārvietojās ar ātrumu 18-20 km/h, nelokot ķermeni ne horizontāli, ne vertikāli. Nebija pamanāmi nekādi grūdieni, tā "gluži kā čūska turēja galvu metru virs ūdens un ne reizi nenovirzījās no uzņemtā kursa".
1905. 7 decembrī 2 jahtas "Valhalla" brauca gar Brazīlijas piekrasti. Pēkšņi 100 metru attālumā uzradās plata, apmēram 2 m gara spura, kas šķēla ūdeni. Tieši tajā brīdi kad kapteinis paņēma binokli, virs ūdens parādījās milzīga galva un kakls. Kakla redzamā daļa vien bija 2 divarpus metrus gara un vidēja cilvēka platumā. Galva bija proporcionāla un atgādināja bruņurupuča galvu, arī acis bija kā bruņurupucim. Gan galva, gan kakls augšpusē bija tumšāki, apakšpusē gaišāki.
Neparasta tikšanās notikusi 1964. gada 12. decembrī Austrālijā Kvīnslendas pavalsts piekrastē. Franču fotogrāfs kopā ar ģimeni un draugu klusi brauca laiviņā pa Stonheivenas līci. Piepeši viņa sieva ieraudzīja milzīgu, garenu priekšmetu, kas atradies nedziļāk kā 2 metrus zem ūdens. Fotogrāfs nodomāja ka tas ir nogrimis koka stumbrs, bet tūlīt arī kļuva skaidrs: tā ir lokana dzīva būtne, kas izskatās kā milzu kurkulis ar lievu galvu un konisku čūskas ķermeni. Fotogrāfs veica vairākus foto uzņēmumus( diemžēl nespēju internetā tos atrast). Pēc tam piebrauca tuvāk un sāka filmēt. Tuvumā tai uz muguras varēja saskatīt lielu plēstu brūci. Būtnei bija plata galva kā čūskai. Kad viņš sāka filmēt, briesmonis pēkšņi atvēra rīkli un lēnām draudoši pagriezās uz viņu pusi. Tā garums sasniedza 25-30 metrus, tā žokļa garums bija vesels metrs, bet acis 4 cm diametrā. Tās bija blāvi dzeltenas. Pēkšņi briesmonis pazudis dziļumā. Tas peldējis, horizontāli izlocīdamies - kā zutis vai rāpulis, nevis kā zīdītāji.
Reklāma
Milzīgos neizpētītos jūras dziļumos arvien apdzīvojuši daudzi pazīstami un nepazīstami dzīvnieki. Kādus tik cilvēki nav tos zīmējuši: adatainus un spārnainus, ragainus un zobainus, ar taustekļiem un bez tiem. Daži dzīvnieki, piemēram, gigantiski astoņkāji un kalmāri no mītiem un leģendām pārcēlušies uz zooloģijas mācību grāmatām. Citi domājams arī jūras čūskas domājams vēl gaida savu stundu.