Starp Zilākalnā esošajiem kokiem dominē priedes - 71,5%, egles 7,8%, liepas 7,3%, apses 5,3%, bērzi 4,7% un ozoli 3,4%. Koki nezina, kāda ir jūsu reliģija, nacionalitāte, politiskā pārliecība, tie sagaida mūs visus mežā, dāvā siltumu un svaigumu, aromātu un lapo čaukstēšanu, pasargā mūs no lietus. Zilajā kalnā cilvēki sarunājas ar kokiem, pieskaras tiem. Rudenī koki rotā kalnu ar spilgtu, mīkstu un krāsainu lapu paklāju.
Ir ticējums
„ja Zilākalnā noķert no koka krītošo lapu, piepildīsies izvēlētā vēlēšanās.”
Koks ir dzīves un auglības simbols, veģetācijas augšāmcelšanās simbols. Pateicoties kokiem cilvēks redz pasauli, kā vienotu veselu un sevi šajā pasaulē, kā tās daļiņu.
Beidzot laika gaita stājas:
Man apkārt smaržīgs vakars dveš –
Mirdz gunis, kur starp kokiem mājas,
Un dziesmas skan, un atbild mežs.
/Veronis/
Ļoti maza priedes sēkliņa satur pilnīgu informāciju par visu koku, par to, kas izaugs un par dzimtas turpinājumu. Tā arī katrs cilvēks satur visu informāciju par sevi un par visu pasauli, tikai ir jāpieslēdzas pie šī avota.
Bieži vien kalnā var satikt cilvēkus, kas meditē sēžot zem koka. Ir zināms, ka patiesās cilvēka iespējas ir bezgalīgas. Meditācija transcendē domāšanu.
Ārpus - ūdens lāšu prieks, iekšā - ūdens okeāna prieks.
Tā apzināti ved mūs pie līmeņiem, kas atrodas ārpus mūsu domāšanas, kuros mēs varam izmantot daudz smalkākas uztveres spējas.
"Meditācija iegremdē prātu tādā apziņas līmenī, kas ir patiesa un Absolūta Svētlaime (Debesu Valstība), un caur pastāvīgu kontaktu ar šo stāvokli - "miers, kas pārspēj jebkādu izpratni" - tas pakāpeniski iesakņojas šajā stāvoklī, pat tad, kad jūs nemeditējat. Tas viss dāvā vienīgo patieso Dieva pārdzīvojumu - nevis caur atšķirtību un atteikšanos - kad Jēzus gavēja un pretojās kārdinājumiem tuksnesī veselas 40 dienas un naktis, viņš, droši vien, praktizēja kādu meditācijas formu - ne tikai sēžot smiltīs un lūdzoties - kaut arī man tas nozīmē būt patiesam kristietis - kāds es arī cenšos būt no visas savas sirds - tas netraucē man atzīt Budu - Muhammedu - un visus Dižos Dieva cilvēkus. Lai Dievs jūs svētī - jai guru dev.
Ar mīlestību, Džons Lenons"
No Džona Lenona vēstules-atbildes savai pielūdzējai uz jautājumu par meditāciju.
Tagad uz Zilokalnu nāk daudz cilveku, lai pilnām saujām smeltu unikālo dabas enerģiju. Gaiss te ir neparasti svaigs, dabas orķestris savus skaņdarbus spēlē cilvēka dvēselei. Ja Zilākalnā paiesiet nost no takām un iebridīsiet dziļāk mežā, redzēsiet dīvainus kokus, kuriem stumbri izliekušies uz vienu, pēc tam uz otru pusi, it kā kāds neredzams spēks tos būtu vadījis, bet zari aug uz leju, nevis uz augšu....
Saule slīd uz rieta pusi,
Ievijas starp mākoņjomām,
Kad pie Zilā kalna nāku
Es ar svētsvinīgām domām.
Un kā sveicot, viņas stari
Apspīd vēl šo kalna smaili,
Kuru, skaujot, liepu zari
Veido īpatnu tā daili.
/Veronis/
Fiziski un garīgi sagatavots cilvēks ir spējīgs smelties sev vajadzīgo enerģiju no kokiem. Garīgā sagatavošanās ir saistīta ar zināšanām par kokiem, par to enerģijām. Lai pareizi izmantotu koku enerģiju, ir jāzina, kurš koks dod enerģiju, bet kurš to samazina. Koks sargāja cilvēku no dažādām slimībām, papildināja cilvēka dzīves enerģiju un pasargāja no dažādiem negaidītiem dzīves pavērsieniem vai bīstamiem notikumiem. Tibetas jogi bieži izmanto koku enerģiju. Ķelti godāja kokus un katram jaundzimušajam piedēvēja savu koku. Druīdi uzskata, ka cilvēks un koks ir dabas sastāvdaļas.
