Vēl viena glezna, uz kuras attēlotais bērns nesot nelaimes, ir “Raudošais puisēns” – precīzāk, tās reprodukcija. Viss sākās 1985. gadā Anglijā, pateicoties dīvainu sakritību virknei. Notika vairāki dzīvojamo māju aizdegšanās gadījumi. Bija arī cilvēku upuri. Daži no cietušajiem pievērsa uzmanību dīvainajai gleznai, kas joprojām atradās starp izglābtajām mantām. Un piepeši tādu paziņojumu kļuva tik daudz, ka beidzot viens no ugunsdzēsēju inspektoriem tam pievērsa uzmanību un oficiāli darīja zināmu šo faktu.
Drīzumā vietējās avīzes pārpludināja neskaitāmas vēstules, kurās tika ziņots par dažādiem nelaimes gadījumiem, nāvi un ugunsgrēkiem, kas notikuši tūlīt pēc tam, kad saimnieki iegādājušies gleznas reprodukciju.
“Raudošo puisēnu” tūlīt sāka uzskatīt par nolādētu, uzpeldēja tā radīšanas priekšvēsture, ko turklāt vēl papildināja ar dažādām baumām un šausminošām detaļām. Rezultātā viena no avīzēm nopublicēja oficiālu paziņojumu par to, ka visiem, kuriem ir šī reprodukcija, no tās steidzīgi jāatbrīvojas.
Joprojām par gleznu klīst mistiski nostāsti, bet par tās oriģinālu tā arī nekas nav zināms. Taču, domājams, visnelaimīgāk juties pats gleznas modelis, proti, zēns, kura tēvs mākslinieks par katru cenu savu dēlēnu vēlējies iemūžināt izmisumā raudošu. Viņš zināja, ka dēls paniski baidās no uguns, tāpēc apzināti izmantojis viņa bailes, lai novestu līdz histērijai, nebeidzami dedzinot zēnam pie acīm sērkociņus. Reiz, vairs nespēdams izturēt tēva ņirgāšanos, zēns ar asarām acīs izmisumā kliedzis tēvam: “Kaut tu pats sadegtu!” Viņa lāsts piepildījās ļoti drīz. Pēc divām nedēļām no pneimonijas nomira nelaimīgais zēns, bet drīz pēc tam mājās piepeši izcēlās ugunsgrēks, kurā sadega arī viņa tēvs.