Darījums ar sātanu.
Šajā savas dzīves periodā dzejnieks iepazīstas ar pārsteidzošu sievieti – īru revolucionāri Modu Gonnu (Maud Gonne), kas uz ilgiem gadiem kļūst par viņa mūzu. Šis romāns, kas tomēr paliek pilnīgi platonisks, glābj Jeitsu no radošas krīzes un depresijas: neilgi pirms tam smagi saslimst Viljama māte, ģimene asi izjūt vajadzību pēc naudas.
Apbrīnojami skaistā Moda Gonna, liekas, slēpa kādu skumju noslēpumu. Jeitss vēlāk uzzina, kas par lietu. Moda bija pulkveža meita, viņas tēvs ieņēma augstu amatu valsts darbā. Kad viņai bija 18 gadi, tēvs aizsūta viņu atpūsties uz Nicu, kur viņa iepazīstas ar kādu franču frantu un iemīlas viņā. Atgriezusies Īrijā, meitene cieš, ka ir šķirta no savas mīlas objekta – un kādreiz naktī sāk lūgties sātanam: “Izdari tā, lai es būtu brīva un varētu darīt visu, ko vēlos!” Tajā pašā mirklī meitene sajuta, ka viņas lūgums ir uzklausīts, bet pēc divām nedēļām meitenes tēvs nomira. Mantojusi lielu īpašumu, Moda atgriežas Francijā,atrod savu iemīļoto. Viņa pat dzemdē no viņa bērnu, kas nomirst agrā vecumā, taču kopdzīve nevedas un mīļotie šķiras.
Neskatoties uz to Jeitss kā neprātīgs iemīlas Modā, taču viņa nesteidzas saistīt sevi ar laulības saitēm. Dzejnieks četras reizes lūdz viņas roku, bet viņa katru reizi atsaka. Eksaltētā būtne uzskata, ka viņu ar Jeitsu saista dziļi garīgas attiecības, kuras nevar apgānīt ar miesīgu mīlu.
Roze un krusts.
1890. gadā interese par mistiku Jeitsu atved pie okultā “Zelta ausmas” ordeņa. Ordeņa simbols bija krustā sista roze, kas ietvēra sevī visas labākās cilvēka īpašības – labestību, uzupurēšanos, godīgumu. Ordeņa biedriem bija jāpilnveidojas maģiskās mākslās, pakāpeniski izejot dažādas apmācību posmus. Atkarībā no to zināšanas un pieredzes, viņi ieguva dažādas pakāpes. Jeitss paņēma sev pseidonīmu “Dēmons, kas ir Dievs otrādi” (visiem ordeņa locekļiem bija jābūt ar pseidonīmiem) un ātri virzījās pa karjeras kāpnēm.
Tomēr, “Zelta ausmas” ordenis drīz beidz pastāvēt, daudzi tā locekļi bija spilgtas personības un katrs no viņiem “vilka segu uz savu pusi”, cerot kļūt par ordeņa vadītāju. Tomēr Jeitss, kas tolaik jau bija precējies, savus mistiskos eksperimentus nepameta.
Viņa sieva Džordžija Haida-Lisa izrādījās talantīgs mēdijs. Kā līdzautore savam vīram kopā ar Jeitsu viņa saraksta filozofisko traktātu “Vīzijas”. Turklāt, grāmatas radīšanas process izskatījās visai dīvaini: Jeitss uzdeva gariem jautājumus, bet Džordžija, kas atradās transā, pierakstīja to vēstījumus. Neskatoties uz to, ka kritiķi grāmatu izsmēja, dzejnieks uzskatīja to par svarīgu. Nav taču joka lieta, jo to viņam bija diktējušas balsis no viņpasaules.
Kad beidzās Jeitsa garais mūžs (72 gadi), viņu apglabāja Īrijā, kalna nogāzē, no kura atklājas brīnišķīgs skats uz jūru. Pēc leģendām, tieši šajā vietā iet neredzams ceļš, pa kuru mistiskie radījumi – feiri – ceļo no cilvēku pasaules uz brīnumu zemi...