Fenotipoloģija (nеvis fiziognomika) – ārpuskonkurences ekspresdiagnostikas tehnoloģija cilvēka rakstura noteikšanai pēc viņa ārējā izskata (pēc sejas iezīmēm). Atšķirība starp fеnotipoloģiju un fiziognomiku ir tāda pati, kā starp astronomiju un astroloģiju.
Fenotips ir ģenētikas ārējā izpausme. Pēc fenotipoloģijas apgūšanas visas personiskās īpatnības un rakstura īpašības, ko nosaka ģenētika, var nolasīt no cilvēka sejas.
Fenotipoloģijas zināšanu iegūšana – tā ir jaudīga “ieroča”, jaunāko tehnoloģiju starppersonu saskarsmes sfērā, pārdošanā, audzināšanā, u.c., iegūšana.
Fenotipoloģija - zinātne par psiholoģisko un psihofizioloģisko raksturlielumu savstarpējās mijiedarbības izpausmi cilvēka uzvedības ģenētikā uz viņa fenotipa individuālo pazīmju pamata. Turklāt, fenotips ir visu indivīda (šeit - cilvēka) bioloģisko pazīmju kopums katrā konkrētā tā dzīves brīdī. Fenotips veidojas, piedaloties genotipam, apkārtējās vides apstākļu ietekmē, un ir genotipa realizācija konkrētos apstākļos. Jebkura cilvēka ģenētiskās attīstības programmas atklāšana ir iespējama tikai ar zinātniski atklātu, stingri pamatotu, kā arī precīzi klasificētu datu palīdzību. Sīkāk, phenotype- technology apvieno daudzdimensionālu mērīšanu, klastera un faktoru analīzi.
Fenotipoloģijas dibinātājs ir viens - Мarks Lučins. 2005.gada oktobrī apritēja divdesmit gadu kopš brīža, kad Marks uzsāka savus pirmos pētījumus un izstrādnes cilvēka uzvedības jomā pēc viņa ārējā izskata (fenotipa, t.i., sejas iezīmēm). Tehnoloģija balstīta uz autora akadēmiskajām zināšanām, viņa pieredzi un atsevišķu Eiropas laboratoriju izstrādnēm, kā arī patstāvīgiem un ilggadējiem autora pētījumiem. No 2003.gada fenotipoloģijai kā autortehnoloģijai ir pasaules patenta prioritāte.
