Lielākā daļa no mums ir lasījuši pasaku grāmatas par burvjiem un raganām. Bērnībā esam skatījušies multfilmas par rūķīšiem un citiem izdomātiem pasaku tēliem. Arī mūsdienās ir tik daudz fantāzijas radītu tēlu – spaidermens, betmens, x-cilvēki utt. Saraksts varētu būt ļoti garš.
Daudzi ateisti arī Dievu, Jēzu Kristu, sātanu un eņģeļus pieskaita pie šādiem izdomātiem pasaku varoņiem. Tomēr interesanti ir tas, ka neviens neraksta grāmatas, cenšoties pierādīt, ka rūķīšu nav. Nezinu arī nevienu ateistu, kurš neskatītos filmu tāpēc, ka tās galvenais varonis nav reāls, bet izdomāts. Bet, kad runa sāk iet par kristietības “izdomātajiem tēliem”, tad parasti emocijas tiek sakāpinātas un reti kurš paliek vienaldzīgs.
Cilvēki neienīst vienradžus un elfus tapēc, ka viņi neeksistē. Jo, ja tu patiešām zini, ka tie neeksitē, tad tie neizraisa īpašas emocijas. Tomēr daudzi diezgan uzkrītoši ienīst Dievu un visu, kas ar to saistīts, kaut gan saka, ka arī viņa nav. Kādēļ jāuztraucas un jāstrīdas par to kā nav? Izskatās, ka pat pārliecinātākos ateistus māc neapzinātas šaubas: bet varbūt tomēr Dievs ir?
