Viszināmākais briesmonītis ir Lohnesa ezera Nesija, taču planētas ziemeļu puslodē mitinās vēl vairāki Nesijas radinieki. Skeptiķi to noliedz, bet zinātniekiem vēl nav izdevies izskaidrot šo fenomenu. Skotijas, Īrijas, Īslandes, Norvēģijas un Zviedrijas ezeri, kuros līdz pat mūsdienām tiek manītas pleziozauriem līdzīgas būtnes, pirms 12-15 tūkstošiem gadu veidoja kopēju jūras līci. Pastāv uzskats, ka leduslaikmetā izdzīvojušie īpatņi ir guvuši iespēju izdzīvot arī līdz mūsdienām.Tie varēja pielāgoties dzīvei saldūdenī un turpināt eksistenci. Tad nu īsumā par ezeru briesmonīšiem!
Ezeru briesmoņi9
86
0

Pirmoreizi vēsturē Nesija minēta 565.gadā - Svētā Kolumba dzīves aprakstā minēts kāds vīrs no Lohnesa ezera piekrastes, ko sakodis ezera briesmonis. Nesija gan atzīta par miermīlīgu radījumu, tās mūsdienu vēsture aizsākās 1870.gadā, kad cilvēki sāka manīt šo briesmoni arvien biežāk.

Skotijas pleziozaurs - Nesija. Latīniski - Nessiteras Robapteryx. Viņu meklējuši ne tikai zinātnieki, bet arī Lielbritānijas armija. Nesijas vizuālais tēls: maza galva, ~3 metrus garš kakls, 6m garš ķermenis, palielas spīdīgas acis, mazi radziņi kā žirafēm, četras rombveida pleznas. Āda klāta zvīņām -brūna vai pelēka(vēl nav definēts).
Reklāma

Vismaz 7reizes (pirmoreizi 1933.gada 22.jūlijā)cilvēki Nesiju manīja ezera krastā uz sauszemes.Neveikli tikusi pari šosejai, tā ienira ūdenī.Kāpēc viņa bija izgājusi krastā? Zinātnieki domā, ka uz sauzemes Nesijai jāiznāk, lai dētu olas, nevis barības meklējumos vai siltuma pēc. Šoseja bija uzbūvēta krietni pirms, tāpēc arī Nesijai nākos to šķērsot - mīļš maršuts.

Otrs slavenākais ezeru briesmonis, kas esot manīts biežāk par Nesiju ir Lohomora ezera briesmonis(6m garš, pieckuprains)-saukts par Moraru.Publiski parādījies 1887.gadā. Gadsimtu vēlāk dažiem zvejniekiem tas esot piepeldējis klāt, uzvedies agresīvi.

1872.gadā 20.augustā divi garīdzinieki ar savām ģimenēm, kalpiem brauca ar kuģīti Leda pa upi uz Lohurna ciemu. Dienas vidū no ūdens iznirusi liela čūskas galva, kurai sekoja septiņas ovālas spuras. Monstrs bijis 18-24m garš.Viens no garīdziniekiem - Džons Makrajs, vēlāk publicējis aprakstus, kuros publicējis:,,Es parāk labi pārzinu visu jūru iemītniekus, lai neatpazītu ūdenī peldošu vali, haizivi, roni vai vienkārši mucu."
Reklāma

1960.gados kādas krievu ekspedīcijas laikā biologs N.Gladkihs pie Hajiras ezera,nokāpjot pēc ūdens, redzējis kā krastā izkāpj zilimelns dinozuars ar mazu galvu, lielu rumpi, garu asti un lielu muguras spuru. Šis briesmonis manīts vairākkārt.Hajiras ezers neesot pētīts, nav noteikts arī tā dziļums, vietējie lēš, ka tas ir ļoti dziļš.


Reklāma

Tas bija īsumā...cerams, ka nepalika mazliet bail, man palika neomulīgi! :)