›

Es esmu miris...41

1112 7

Kad es biju jauns puika, mūsu ielas galā bija kāda veca ēka. Tā bija liela un pamesta māja, kas sava drūmā paskata dēļ neiedvesa uzticību. Bērni turējās pa gabalu no ēkas, jo klīda baumas, ka tā esot nolādēta. Pelēkās betona sienas bija saplaisājušas un apaugušas ar sūnām. Stikli izdauzīti un izbiruši pa visu grīdu ēkas iekšpusē.

Kādu pēcpusdienu, lai pārbaudītu savu drosmi, mēs ar draugu izlēmām izpētīt ēku.

Mēs ielīdām ēkā pa logu tās aizmugurē, gandrīz paslīdēdami uz slidenās grīdas, kas visa bija klāta ar slidenām sūnām un dubļiem, un šokēti ieraudzījām uzrakstu uz sienas tieši pretī -

quotVarbūt vienkārscaroni kādi... Autors: Arizon Es esmu miris...

"Varbūt vienkārši kādi pusaudži cenšas nobiedēt bērnus" - es teicu.
"Jā, droši vien" - mans draugs nervozi noteica.

Mēs izpētījām vairākas istabas pirmajā stāvā, un kādā telpā, kas varētu būt bijusi virtuve, ieraudzījām citu uzrakstu -

Mēs kāpām uz augscaronu pa... Autors: Arizon Es esmu miris...

Mēs kāpām uz augšu pa čīkstošām kāpnēm. Es gāju pa priekšu, un mans draugs cieši aiz manis. Es nebiju nobijies, taču mans draugs gan izskatījās bāls un iebiedēts...

Mēs uzkāpām pa kāpnēm un pagriezāmies pa kreisi, gājām tieši pa pagaru gaiteni. Gaiteņa galā mēs ieraudzījām sarūsējušas metāla durvis ar sarkanu, biedējošu uzrakstu uz tām -

izveidot rakstu izveidot testu

Tagad mans draugs jau drebēja... Autors: Arizon Es esmu miris...

Tagad mans draugs jau drebēja no šausmām. Arī es biju nobijies, taču negribēju to izrādīt. Viņš man paziņoja, ka negrib doties tālāk, taču es viņu beidzot pierunāju, teikdams, ka nekā briesmīga te nav, tas noteikti ir tikai joks.

Drebošām rokām es pacēlu durvju aizcirtni, pastūmu durvis, un tās, skaļi čīkstēdamas, atvērās. Mēs iegājām istabā. Tā bija tukša un tajā bija durvis pa labi un pa kreisi. Tieši pretī ieejai, sienas lejasdaļā, pie grīdas, mēs ieraudzījām jaunu, šausminošu uzrakstu -

nbspLīdzko mans draugs to... Autors: Arizon Es esmu miris...

Līdzko mans draugs to ieraudzīja, viņa nervi neizturēja un viņš rāvās prom, atpakaļ pa ceļu, pa kuru atnācām. Es centos noturēt viņa roku, taču viņš atgrūda mani un aizšāvās prom. Es dzirdēju viņa soļus ātri attālinamies un pazūdam pa gaiteni...

Es paliku uz vietas. Es biju apņēmies pierādīt sev savu drosmi, saņēmis sevi rokās, atvēru durvis pa labi. Iegājis istabā, es gāju līdz sienai pretī durvīm, un izlasīju sarkanu uzrakstu uz tām. Radās sajūta, ka tas ir rakstīts ar asinīm -

nbspEs paskatījos uz leju Es... Autors: Arizon Es esmu miris...

Es paskatījos uz leju. Es stāvēju uz uzraksta. Pakāpies atpakaļ, es izlasīju -

nbspIzdzirdēju durvis man aiz... Autors: Arizon Es esmu miris...

Izdzirdēju durvis man aiz muguras iečīkstamies un strauji pagriezos. Es ieraudzīju kādu ēnu paslīdam gar durvīm. Pēkšņi kaut kas ieripoja istabā un atsitās pret sienu...

Tā bija mana drauga nogrieztā galva...

Sastingušas šausmās, viņa acis blenza uz mani. Iekliedzies, es metos uz logu un izmetos no tā, no otrā stāva...
Es nokritu uz labā sāna un salauzu roku. Briesmīgās sāpēs un šausmās par notikušo, es skrēju uz mājām un raudādams izstāstīju vecākiem visu notikušo.

Policija tika izsaukta un pārmeklēja ēku. No sākuma viņi neko neatrada, arī ne uzrakstus. Viņi pārmeklēja ēku no augšas līdz apakšai, taču neatrada nekādas pēdas no mana drauga un notikušā.
Tad viņi uzlauza grīdu, vietā, kur bijis uzraksts uz tās. Zem dēļiem viņi atrada mana drauga līķi, bez galvas... Galva nekad netika atrasta...

>>>>>Starp citu, paskaties, kāds ir raksta numurs, linka galā...<<<<<

1112 7 41 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0

Es esmu miris...41

Komentāri 41