Es esmu miris...41

Tagad mans draugs jau drebēja no šausmām. Arī es biju nobijies, taču negribēju to izrādīt. Viņš man paziņoja, ka negrib doties tālāk, taču es viņu beidzot pierunāju, teikdams, ka nekā briesmīga te nav, tas noteikti ir tikai joks.

Drebošām rokām es pacēlu durvju aizcirtni, pastūmu durvis, un tās, skaļi čīkstēdamas, atvērās. Mēs iegājām istabā. Tā bija tukša un tajā bija durvis pa labi un pa kreisi. Tieši pretī ieejai, sienas lejasdaļā, pie grīdas, mēs ieraudzījām jaunu, šausminošu uzrakstu -

Līdzko mans draugs to ieraudzīja, viņa nervi neizturēja un viņš rāvās prom, atpakaļ pa ceļu, pa kuru atnācām. Es centos noturēt viņa roku, taču viņš atgrūda mani un aizšāvās prom. Es dzirdēju viņa soļus ātri attālinamies un pazūdam pa gaiteni...

Es paliku uz vietas. Es biju apņēmies pierādīt sev savu drosmi, saņēmis sevi rokās, atvēru durvis pa labi. Iegājis istabā, es gāju līdz sienai pretī durvīm, un izlasīju sarkanu uzrakstu uz tām. Radās sajūta, ka tas ir rakstīts ar asinīm -

Es paskatījos uz leju. Es stāvēju uz uzraksta. Pakāpies atpakaļ, es izlasīju -

Izdzirdēju durvis man aiz muguras iečīkstamies un strauji pagriezos. Es ieraudzīju kādu ēnu paslīdam gar durvīm. Pēkšņi kaut kas ieripoja istabā un atsitās pret sienu...

Tā bija mana drauga nogrieztā galva...

Sastingušas šausmās, viņa acis blenza uz mani. Iekliedzies, es metos uz logu un izmetos no tā, no otrā stāva...
Es nokritu uz labā sāna un salauzu roku. Briesmīgās sāpēs un šausmās par notikušo, es skrēju uz mājām un raudādams izstāstīju vecākiem visu notikušo.

Policija tika izsaukta un pārmeklēja ēku. No sākuma viņi neko neatrada, arī ne uzrakstus. Viņi pārmeklēja ēku no augšas līdz apakšai, taču neatrada nekādas pēdas no mana drauga un notikušā.
Tad viņi uzlauza grīdu, vietā, kur bijis uzraksts uz tās. Zem dēļiem viņi atrada mana drauga līķi, bez galvas... Galva nekad netika atrasta...

>>>>>Starp citu, paskaties, kāds ir raksta numurs, linka galā...<<<<<