Sveiki, izdomāju ielkt vēl vienu rakstu Mistikā - Pirms dziesmīšiem, Jo jūtos pa galam sū#*%i... Tad baudiet - Viss šajā stāstā minētais ir par mani, Kā es jūtos un ko es domāju...
Sveiki
Šodien ilgi sēdēju un domāju :" Kas es esmu un kas es būšu nākotnē? Kāda būs mana nākotnes profesija, Vai es spēju būt neredzama un nedzirdama ?"
Īsumā par mani - Mani sauc Marta Morgana Mīliya un es iešu 7.Klasē. Man ļoti gribās kļūt par viss gudrāko klasē un arī par viss populārāko skolā, bet tas nesanāk jo man pa priekšu grozās visādas Cacas kurām nauda birst no gaisa - Un klases zēni skrien viņām no pakaļas ( ne tikkai zēni ) !!! Tātad turpinām stāstu.
Vienu dienu es iedomājos kad es varētu paskatīties vecajos albūmos un paskatīties kāda es esmu. Tad mums bija daudz naudas un pilnai lamei vajadzēja pa visam maz. Tagad es nespēju noticēt cik jauki bija tad kad biju mazāka... Kādu dienu es izgāju ārā un mums ir ^^šķūnis^^ un virs viņa ir ļoti lieli bēniņi (Tur var izstiepties 2.metrīgs cilvēks). Āāā, Man ir dvīņu māsa Elīna kura ir diezgan slinka un kurai patīk mani biedēt. Itkā neesmu ņuņņa, Bet man ir tā saucamā Lauztā Psihe, Jo bērnībā kas šausminoš notika. Tātad kūtsaukšā ir ļoti tumš un tur ir vairākas vecas koka telpas, Bez durvīm un bez logiem. Pašā pēdējā telpā kurā nav siena ir salikts izkaltētais siens. Tā ir mana un māsas slēptuve no vecākiem kuri diezgan bieži bļauj un kasās viens ar otru. Mēs to vietu saucam par MUŠ - Māja Uz Šķūņa. Mēs kad bijām mazākas no turienes izspiegojām mammu un tēti un pēc tam stāstījām kad viņus redzam cauri sienai. Kad pienāca vakars es gāju gulēt un uzliku modinātāju uz 7:00 un sataisīju grafiku kas būs rītdien jādara. Es pamodos 5:13 no ļoti slikta mugra - Manai mīļākajai vistiņai " Mimī " manis pašas mamma man acu priekšā nocirta galvu. Tad es atkal aizmigu un pamodos kādos deviņos, Jo es atkal redzēju šausmīgu sapni - Mana māja nodega, Jo bija atstāts televīzorš un tad sāka degt manas istabas vidus. Kāds bija palicis mājā un iebruka mājas koridoris un ar visu cilvēku sadega... Es pēķšņi piecēlos un gāju uz āra durvīm un tad uz sabrukušo pagrabu kurš atradās tālāk no mājas. Nogājusi lejā es ieraudzīju llielu tārpu kasti kura bija nomesta pagraba stūrī un cilvēku no kura izrāpoja liels uzpampis tārps ar puvumu uz muguras un tad viņš pierāpjoa pie sienas aiz sevis atstādams aiz sevis gļotainu ceļu. Uz sienas bija ar tā cilvēka asinīm rakstīts ......
Ja gribat zināt kas notika tālāk un ko tur upurēja, Tad lieciet tik plusiņus un rakstat komentārā, Ja patika. Kādu tieši tajā pašā dienā gadu vēlāk uzdurs uz veca naža un kādam pamodīsies dvēsela. Bet kādai nogriezīs lūpas un samals vēderu maļamajā mašīnā. P.S. Tas viss notiek katru gadu 31.Oktobrī...
+++++
Nepiesaistija. 
