Ebreju folklora, kas īstenībā nav nekāda folklora, bet gan mistiski stāsti par pasaules uzbūvi, stāsta par trīsdesmit sešiem "taisnajiem", kuru dēļ pastāv pasaule. Tas nozīmē, ja šo trīsdesmit sešu "taisno" nebūtu, pasaule tiktu iznīcināta kā grēka un netiklības perēklis. Šie "taisnie" iemieso īpašu gudrību, viņi iemieso taisnīgumu. Viņi nemeklē ne slavu, ne atzinību. Viņos nav nekā no viltības, kas ir neatņemama sabiedriskās dzīves sastāvdaļa. Pat tuvākajiem kaimiņiem nav nojaušama viņu patiesā daba. Viņi bieži vien ir nabadzīgi. Tomēr šie vīri veic visaugstākās labestības pierādījumus, svētu darbu .
Ēbreju pasaka, kas nemaz nav pasaka.6
136
6
"Taisnie" bieži vien ļoti pūlas novirzīt ļaudis no pēdām, ja tā drīkst izteikties. Ebreju rakstos ir daudz stāstu par neticamiem paradoksiem - vissvētākie vīri tiek atrasti viszemiskākajos zaņķos. Tas ir darīts tīšām - viņi vēlas slēpt savu patieso dabu aiz maskas, tāpēc izliekas par rupjiem, pat nepatīkamiem cilvēkiem. Kādā leģendā svētais rabīns Levijs Jichoks uzzina, ka dievišķās spozmes ziņā viņu pārspēj Haims Ūdensnesējs - nejēga, kurš no rīta līdz pašam vakaram ir pillā. Tas ir pierādījums tam, ka jūdaisms ir dziļi demokrātiska filozofija. Svētākie nav tie, kas zina visvairāk vai tiek visvairāk godināti. Un pie šīs grupas nepieder arī tie, kas lūdzas visdedzīgāk, ietur gavēni visvēlāk vai rūpīgāk ievēro baušļus. Svētumu mēra tikai pēc taisnīgas un labestīgas apiešanās ar citiem cilvēkiem.
Kādā ļoti senā stāstā rabīns Abahu pamana, ka brīdī, kad draudzes vidū atrodas kāds noteikts vīrs, uz kopējām lūgšanām pēc lietus tiek atbildēts. Kad viņa nav, nav arī lietus. Un izrādās, ka šis vīrs strādā priekamājā! Viņš ir suteners!
Dievs gribēja iznīcināt visu Sodomas pilsētu, jo tā bija kļuvusi grēcīga. Ābrahāms mēģināja noslēgt darījumu, ierosinot, ka Dievam vajadzētu saudzēt pilsētu, ja viņš tajāatradīs piecdesmit labus cilvēkus. Dievs piekrita, un Ābrahāms sāka kaulēties. Ja jau Dievs ir ar mieru to glābt piecdesmit cilvēku dēļ, kā būtu ar četrdesmit? Dievs piekrita arī tam. Viņi turpināja kaulēties, un beigās Ābrahāms piedāvā atrast desmit labus cilvēkus. Labi, Dievs saka, sameklē man desmit labus cilvēkus, un es glābšu Sodomu. Tas iedibina uzskatu - kamēr pasaulē ir daži patiesi taisni ļaudis, mums pārējiem nekas nedraud. Mēs esam glābti, ja pasaulē ir viņi.
Tātad ebreju mācībā pastāv uzskats, ka vienmēr ir dzīvi trīsdesmit seši labi, taisni cilvēki, no paaudzes paaudzē skaits nemainās. Viņi ir paslēpušies, nodarbojas ar kaut ko vienmuļu, dzīvo apkaunojošu, pat grēcīgu dzīvi. Bet klusībā un slepus viņi veic neparasti labus darbus. Un, kamēr pasaulē ir viņi, ar mums viss būs kārtībā. Viņi rūpējas par to, lai zemeslode grieztos.
Tev patiks šie raksti
