Ja tic pārdzimšanai jeb reinkarnācijai pēc nāves, ir vieglāk samierināties ar tuvinieku aiziešanu aizsaulē. Daudzās kulturās tic, ka dvēsele ir nemirstīga, bet ķermenim kā ziemas vai pavasara mētelim nav nekādas nozīmes - to var noģērbt, novilkt un nepārdzīvot. Dvēsele ir tā, kas atkal dodas uz priekšu, paturot iepriekšējo pieredzi un gūstot arī vēl jaunu.
Austrumu kultūrā ir izpratne par to, ka katrs piedzimst, nobriest, noveco, nomirst un, kad reinkarnējas, - cilvēks atkal ir bērns. Ja ikdienā izdotos pārņemt kaut nedaudz Austrumu filozofijas, mēs daudz mierīgāk spētu reaģēt uz tuvinieku aiziešanu no dzīves, arī paši tik ļoti nebaidītos par savu nākotni.
Deja vu sajūta
Deja vu ir franču valodas vārds, kas nozīme - jau redzēts.
Tā ir īpaša sajūta: noreibst galva, un tu pēkšņi kādā mirklī, kādā vietā jūti - es te esmu bijis. Tu ej un labi zini, kas būs tālāk, ko satiksi un kas notiks. Deja vu sajūtu nespēj izskaidrot tie, kas netic renkarnācijai, jo tās ir atmiņas par pagājušajām daudzām dzīvēm, ko cilvēks dzīvojis. Tā ir liecība tam, ka arī pēc nāves ir nākotne, ka cilvēki uz Zemes atgriezīsies citā veidolā.
Deja vu fenomenam var piedēvēt dabiskus izskaidrojumus, taču tas joprojām paliek mistisks. Mēs katrs esam indivīds ar savām domām un pieņēmumiem, tas noved pie tā, ka katrs to skaidros savādāk un katram tas būs nedaudz savādāk.
Ph. D. Arturs Funkhauzens no Šveices izdalījis 3 Deja vu tipus.
Déjà senti – „jau sajusts”. Šo bieži jauc ar déjà vécu. Atšķirībā no déjà vécu, déjà senti parasti nemēdz palikt cilvēka atmiņās, un ir tikai mirkļa sajūtas. Piedzīvojot déjà senti, nav aktuāli nekādi kognitīvie faktori, kas nosaka cilvēka zināšanas par situāciju – kad, regulāri piedzīvojot vienu un to pašu situāciju, cilvēks jau iepriekš var paredzēt, ko konkrētajā situācijā teiks vai darīs otrs. Nav šādu priekšzināšanu. Tas ir tikai garīgs pārdzīvojums.
Déjà visité – „jau apciemots”. Déjà visité raksturo sajūtu, kad vieta, kuru cilvēks apmeklē pirmo reizi liekas ļoti pazīstama, lai gan viņš zina, ka nekad iepriekš tur nav bijis. Atšķirībā no déjà vécu, šajā gadījumā galvenais ir ģeogrāfiska vai telpiska vide, nevis process vai notikums. Artūrs Funkhauzers norāda, ka déjà visité var izskaidrot, piemēram, ja cilvēks ieguvis detalizētu informāciju (lasījis, redzējis dokumentālo filmu u. c.) par kādu vietu. Šāda pieredze vairākkārt aprakstīta literatūrā. Kā citus iespējamos skaidrojumus viņš min reinkarnāciju un ārpusķermeņa „ceļojumus”, kurus gan zinātniski pierādīt ir grūti.
Līdzīgs fenomens, kas jāmin – Jamais vu – „nekad neredzēts”. Jamais vu raksturo pārdzīvojumu, kad cilvēks racionāli zina, ka ir pazīstams ar esošo situāciju (vietu, cilvēku, apstākļiem), bet nespēj to atpazīt, attiecīgi uztverot to kā jaunatklājumu. Jamais vu dažkārt tiek skaidrots ar amnēziju un epilepsiju. Kriss Mulins (Chris Moulin) no Līdsas universitātes veica nelielu eksperimentu. Ņemot talkā 92 brīvprātīgos, viņš tiem lika uzrakstīt vārdu „durvis” 30 reizes, sešdesmit sekundēs. Rezultātā 68% no eksperimenta dalībniekiem piedzīvoja jamais vu efektu, attiecīgi sākot šaubīties par vārda „durvis” esamību.
